Trīs Eiropas izlūkdienestu vadītāji brīdina par Krievijas diversiju pastiprināšanos

Čehijas, Latvijas un Zviedrijas drošības un izlūkdienestu vadītāji atsevišķās intervijās laikrakstam The Guardian pauduši, ka gaida Krievijas veikto diversiju pastiprināšanos Eiropā, taču atšķirīgi vērtē draudu, ka Maskava varētu iebrukt kādā NATO dalībvalstī.

Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) vadītājs Mihals Kudelka pausa viedokli, ka Krievija jau tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā varētu izmēģināt ierobežotu iebrukumu NATO teritorijā vai provokāciju zem svešā karoga, papildus jau vērojamajai bezpilota lidaparātu aktivitātei. Viņš tomēr piebilda, ka daudzi cenšas šo scenāriju nepieļaut.

Savukārt Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) vadītājs Normunds Mežviets, runājot dienesta mītnē Rīgā, norādīja, ka nesaskata pazīmes, kas liecinātu par tuvojošos uzbrukumu. Viņš gan atzina, ka Maskava gatavojas izlēmīgākai rīcībai Eiropā, tomēr neesot skaidrs, vai runa ir par konkrētiem plāniem, vai vien par plašākas destabilizācijas stratēģijas daļu.

The Guardian atzīmē, ka Baltijas politiķi, kas gadiem kritizējuši Rietumeiropu par pārāk mīkstu nostāju pret Krieviju, tagad paši aicina dažus Rietumu līderus izvairīties no runām par tūlītēju iebrukumu, baidoties, ka tas var kaitēt viņu valstu sabiedrībai un ekonomikai. Mežviets uzsvēra, ka kopumā ir labi, ka Rietumeiropa apzinās Krievijas draudus, savukārt Kudelka norādīja, ka Kremlis tiecas spiest uz Rietumu sabiedrību vājajām vietām, lai mazinātu atbalstu Ukrainai.

Zviedrija: nav sarunu gatavības pazīmju

Zviedrijas militārā izlūkdienesta un drošības dienesta vadītājs Tomass Nilsons paziņoja, ka nesaskata nekādas pazīmes, ka Maskava būtu gatava reālām sarunām par kara Ukrainā izbeigšanu. Visi trīs vadītāji vienojās, ka Krievijas diversiju kampaņa Eiropā turpmākajos mēnešos, visticamāk, pastiprināsies neatkarīgi no notikumu tālākās attīstības.

Nilsons par pagrieziena punktu nosauca nesenu incidentu ar sprāgstvielām aprīkotu dronu Leipcigas lidostā, ko Vācijas iestādes saista ar Krievijas izlūkdienestu. Viņaprāt, diversiju mērķi ir mazināt atbalstu Ukrainai, iesēt šķelšanos NATO un iebiedēt Eiropas iedzīvotājus. Mežviets piebilda, ka Krievija pāriet no haotiskiem, paniku izraisošiem aktiem uz mērķtiecīgiem uzbrukumiem objektiem, kas saistīti ar Rietumu atbalstu Ukrainai. Kudelka norādīja, ka diversiju kampaņa arī pārslogo izlūkdienestu resursus, jo aizdomas bieži saglabājas pat tad, ja incidentu cēlonis ir cits.