Trīs investori interesējas par ieguldījumu airBaltic; sarunas turpinās

Politiķis, kurš vēlējās palikt anonīms, atklāja, ka sarunas par investīcijām airBaltic notiek ar trim dažādiem investoriem. Viņš neizpauda sīkāku informāciju par šo partneru identitāti, taču pauda pārliecību, ka valsts daļa aviokompānijā būtu jāsamazina līdz minimumam, jo valstij nevajadzētu aktīvi iesaistīties šajā biznesā.

airBaltic jau ilgāku laiku meklē veidus, kā stabilizēt finansiālo situāciju, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un papildu finansējumu. Saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu, 2025. gadā koncerna apgrozījums pieauga par 4,2%, sasniedzot 779,344 miljonus eiro. Zaudējumi tajā pašā periodā samazinājās 2,7 reizes līdz 44,337 miljoniem eiro. Aviokompānija pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pašreizējā akcionāru struktūra ir šāda: Latvijas valstij pieder 88,37% akciju, Vācijas nacionālajai aviokompānijai Lufthansa – 10%, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam Aircraft Leasing 1 – 1,62%, bet pārējiem – 0,01%. Lufthansa iegāde notika 2024. gada vasarā, un darījums paredz, ka pēc potenciālā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) Lufthansa saglabās vismaz 5% kapitāla. Savukārt Latvijas valdība 2024. gada augustā nolēma, ka pēc IPO valstij jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Abi akcionāri – valsts un Lufthansa – veica līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā pirms IPO.

Tomēr 2025. gada finanšu rezultātu un tirgus situācijas dēļ airBaltic ir apturējis IPO un to vairs neuzskata par iespējamu kapitāla avotu 2026. gadā. Uzņēmuma vadība prognozē, ka 2026. gadā būs negatīva brīvā naudas plūsma, un ziemas sezonai 2026./2027. gadā būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.