Trump apsver pārskatīt ASV nostāju par Folklenda salām, iepriecinot Argentīnu
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka pārskata Vašingtonas ilggadējo neitralitāti Folklenda (Malvinu) salu suverenitātes jautājumā, kas Argentīnas prezidentam Havjeram Milei devis iespēju atkal izvirzīt teritoriālās pretenzijas pret Lielbritāniju.

ASV prezidents Donalds Tramps paudis, ka pārskata Vašingtonas ilgstošo neitrālo nostāju attiecībā uz Folklenda salu (Argentīnā dēvētas par Malvinu salām) suverenitāti. Šis solis de facto nozīmētu atkāpi no līdzšinējā netiešā atbalsta Lielbritānijas kontrolei pār salām.
Argentīnas labējais prezidents Havjers Milei nekavējoties izmantoja izdevību un ceturtdien televīzijas uzrunā paziņoja par nodomu atjaunot valsts vēsturisko prasību pret salām dienvidu Atlantijas okeānā. Strīds par salu piederību ilgst gadsimtiem un bija apslāpēts kopš 1982. gada, kad Argentīnas un Lielbritānijas armijas cīnījās asiņainā, taču īsā konfliktā pēc tam, kad Argentīnas militārā diktatūra iebruka teritorijā. Toreizējā premjerministre Margareta Tečere nosūtīja jūras spēku grupējumu, kas atguva salas un piespieda Argentīnu kapitulēt. Kopš tā laika saglabājusies trausla miera situācija, lai gan Argentīna nekad nav atteikusies no savām pretenzijām, savukārt salu mazāk nekā 2000 iedzīvotāji uzstājīgi vēlas palikt britu pakļautībā.
Trampa aizvainojums pret Lielbritāniju
Avots norāda, ka Trampa rīcību lielā mērā virza aizvainojums par to, ka Lielbritānija bijušā premjera Kīra Stārmera vadībā atteicās atbalstīt viņa lēmumu iesaistīties militārā konfliktā ar Irānu. Intervijā britu kabeļtelevīzijas kanālam GB News Tramps sūdzējās, ka nav saņēmis palīdzību no Lielbritānijas un NATO, minot, ka bijušais Lielbritānijas līderis atbildējis, ka valstij nav pieejamu kuģu. Milei iespējamā izmantošana šīs situācijas varētu kalpot arī kā Trampa spiediena instruments, lai panāktu lielākus Lielbritānijas ieguldījumus aizsardzībā un NATO, jo īpaši pēc tam, kad jaunais finanšu kanclers Džons Hīlijs norādījis, ka valsts var nesasniegt paaugstinātos izdevumu mērķus.
Līdzīga atriebības politika vērsta arī pret citiem sabiedrotajiem, kas atteicās iesaistīties konfliktā ar Irānu — samazinātas kopīgās militārās mācības ar Dienvidkoreju, draudi Omānai, ASV karaspēka izvešana no Vācijas, kā arī spiediens uz Spāniju un Itāliju.
Milei, kurš pērn saņēma ASV 20 miljardu dolāru aizdevuma garantiju Argentīnas ekonomikas stabilizēšanai, savā uzrunā pauda, ka Lielbritānija atrodas pagrimuma ceļā, minot migrācijas, demogrāfijas un ekonomikas krīzes.
