Turcijas un PKK miera sarunas: vai miers beidzot ir iespējams?
Gadu pēc PKK simboliskās ieroču nodedzināšanas notikusi konference Diyarbakirā, kurā vērtēts miera process starp Turcijas valdību un Kurdistānas Strādnieku partiju.
Jūlijā apritējis gads kopš kurdītu militantās grupas PKK, ko daudzas valstis uzskata par teroristisku organizāciju, simboliskās ieroču nodedzināšanas. Pagājušā gada maijā PKK paziņoja, ka izbeidz savu "darbību PKK vārdā", pārtraucot gadu desmitiem ilgušo bruņoto konfliktu starp Turciju un kurdu cīnītājiem, kurā dzīvību zaudējuši aptuveni 40 000 cilvēku. 11. jūlijā aptuveni 30 PKK kaujinieku Ziemeļirākā simboliski sadedzināja ieročus.
Šogad tajā pašā datumā Diyarbakirā, lielākajā Turcijas kurdu apdzīvotajā dienvidaustrumu pilsētā, pulcējās cilvēktiesību aktīvisti, akadēmiķi un politiķi, lai izvērtētu miera sarunu gaitu. Konferenci organizēja Diyarbakiras administrācija un Cilvēktiesību asociācija (IHD). Viens no IHD līdzpriekšsēdētājiem, jurists Cihans Aydins, ierosināja 11. jūliju oficiāli noteikt par atceres dienu. Viņš uzsvēra, ka dzīva atceres kultūra palīdz izprast pagātni un novērš turpmākus konfliktus. Aydins aicināja arī pieņemt juridisku risinājumu visiem, kurus skāris miera process, tostarp PKK līderim Abdullaham Odžalanam, kurš kopš 1999. gada atrodas apcietinājumā Turcijā. Odžalans, kurš ilgu laiku tika uzskatīts par teroristu, tagad ir miera procesa centrālā figūra. Tieši viņš 2025. gada februārī aicināja PKK nolikt ieročus.
Pēc tam Turcijas parlaments izveidoja komiteju, kas uzklausīja aptuveni 140 politiķu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, tostarp cilvēktiesību aktīvistus, karavīru ģimenes un bijušos ieslodzītos. Komiteja ieteica reformas, tostarp bijušo PKK locekļu integrāciju sabiedrībā, ja viņi atteikušies no vardarbības, kā arī valsts drošības iestāžu pārbaudes, vai PKK patiešām nodevusi ieročus. Sarunas galvenokārt skar PKK locekļu atgriešanās kārtību, iespējamo kriminālvajāšanu un iekļaušanos civilajā un politiskajā dzīvē. Kurdi vēlas Odžalana un citu politisko ieslodzīto atbrīvošanu. Turcijas valdība nav atbalstījusi vispārēju amnestiju, tikai daļēju, un nav devusi konkrētus solījumus par Odžalanu. Tomēr valdošā partija AKP pēdējā laikā ieņem mērenāku nostāju.
Aret Demirci, Frīdriha Naumana fonda Stambulas biroja vadītājs, uzskata, ka progress sarunās ir "piesardzīgi pozitīvs". Viņš norāda, ka PKK simboliskā ieroču nodedzināšana bija "vēsturisks pagrieziena punkts", un atšķirībā no iepriekšējiem miera mēģinājumiem process nav agrīnā stadijā sabrucis. Tomēr Demirci brīdina, ka līdz šim galvenie politiskie jautājumi lielākoties ignorēti. Turcijas valdība uzstāj uz pilnīgu PKK atbruņošanos, bet kurdu puse pirms tam vēlas politiskas un juridiskas garantijas. "Atšķirīgās puses cerības, iespējams, būs lielākais izaicinājums turpmākajos mēnešos," piebilst Demirci.
Pēc tikšanās ar Odžalanu un citiem ieslodzītajiem šonedēļ prokurdu partija DEM paziņoja, ka Odžalans atkārtoti aicinājis izveidot tiesisko regulējumu miera procesa veicināšanai. "Kurdu un turku alianse ir Anatolijas kopīgās nākotnes stūrakmens," uzsvēra Odžalans. Arī PKK līderi ir optimistiski. Viens no PKK līdzdibinātājiem Durans Kalkans intervijā teica, ka miera process neizgāzīsies, jo reģionālā situācija šoreiz ir pavisam citāda.
Daudzi novērotāji piekrīt Kalkana viedoklim. Tuvajos Austrumos pēdējā laikā saasinājušies konflikti, īpaši spriedzes dēļ starp Izraēlu, Irānu un ASV. Mainījusies arī situācija Sīrijā. Turcija saskaras ar pavisam citu drošības situāciju nekā pirms desmit gadiem, kad 2009. gadā sākās neformālas sarunas starp Turcijas slepenajiem dienestiem un PKK, kas 2013.–2015. gadā pārauga oficiālās pārrunās. 2013. gada martā Odžalans izsludināja pamieru, kas tomēr nebija ilgs. Demirci uzskata, ka ģeopolitiskās pārmaiņas liek Turcijai un PKK virzīt dialogu.
Jaunajai valdībai Sīrijā ir izšķiroša loma. Labākas attiecības ar kurdu grupām Turcijā dod Turcijas valdībai lielāku ietekmi pār Sīrijas un Irākas kurdu grupējumiem. Turcija baidījās, ka PKK locekļi varētu pievienoties Irānas kurdu kaujiniekiem. Sīrijas pilsoņu kara laikā Sīrijas kurdisms, kas saistīti ar PKK un saņēma ASV atbalstu, kontrolēja plašu teritoriju pie Turcijas robežas. Tagad Sīrijas kurdi ir spiesti vienoties ar jauno valdību un vairs pilnībā nekontrolē šo teritoriju.
Tomēr miera procesa ilgtermiņa panākumi būs atkarīgi ne tikai no vardarbības izbeigšanas, bet arī no politiskā dialoga par demokrātiskām reformām, tiesiskumu un kurdu identitātes jautājumiem Turcijā. Kamēr opozīcijas politiķi tiek arestēti, kurdu mēri atstādināti no amatiem un politiskās brīvības ierobežotas, viens bruņotā konflikta izbeigšana nenodrošinās patiesu mieru. Demirci norāda: "Šī ambivalence pašlaik veido diskusijas Turcijā un padara procesu gan vēsturisku, gan ārkārtīgi trauslu." Arī caurskatāmības trūkums ir problēma – "gandrīz nav publiskas informācijas par panāktajām vienošanām un plānotajiem soļiem, kas apgrūtina sabiedrības uzticības veidošanu".
