Tusks brīdina: Turpmākie mēneši var būt kritiski Baltijas valstu drošībai

Polijas premjerministrs Donalds Tusks norādījis, ka nākamie mēneši var izrādīties izšķiroši Baltijas valstu drošībai, jo pieaug bažas par Krievijas iespējamām provokācijām pret NATO. Viņš uzsvēra, ka Polija ir gatava dažādiem scenārijiem, taču brīdināja, ka draudi ir reāli, īpaši Baltijā.

Karam Ukrainā ieejot jaunā fāzē, ASV amatpersonas brīdinājušas par pieaugošu eskalācijas risku. Bijušais CIP direktors Viljams Bērnss atzīmējis, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins izjūt spiedienu iekšzemē un kaujas laukā, kas varētu mudināt uz agresīvāku rīcību. Polijas izlūkdienestu avoti jūnija beigās brīdinājuši par iespējamu Krievijas bruņotu provokāciju pret Poliju, tostarp uzbrukumiem elektroenerģijas infrastruktūrai vai hibrīdoperācijām pie robežas.

Par potenciāliem konflikta punktiem tiek minēta Kaļiņingrada un Baltkrievija. Krievijas karaspēks no Kaļiņingradas apgabala varētu ātri pārvietoties uz NATO teritoriju. Tikmēr Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, reaģējot uz Ukrainas brīdinājumiem, šķietami piekāpies attiecībā uz Krievijas karaspēka izvietošanu.

NATO amatpersonas norāda, ka labākā aizsardzība Baltijai ir spēcīga gaisa un zemes novērošana. No 7. līdz 8. jūlijam Ankarā notiekošajā NATO samitā dalībvalstu līderi apspriež karadarbību Ukrainā un alianses aizsardzības spējas. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka samitā jādemonstrē vienotība atbalstā Ukrainai un NATO piektā panta stiprināšanā.