Tuvo Austrumu naftas šoks nesniedza Krievijai gaidīto budžeta ieguvumu
Neskatoties uz Hormuza šauruma krīzi, kas sākotnēji sacēla naftas cenas, Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi šogad ir zemāki nekā iepriekšējos gados. Analītiķi brīdina, ka pilna gada rezultāts var būt vēl vājāks.
Kad ASV un Izraēla sāka karadarbību pret Irānu, daudzi eksperti prognozēja, ka Krievija no tā gūs būtisku labumu — Hormuza šauruma faktiskā slēgšana traucēja aptuveni piektdaļu pasaules naftas piegāžu, liekot valstīm meklēt alternatīvus avotus, tostarp Krievijas jēlnaftu. Tagad, sešus mēnešus vēlāk, izrādās, ka šis ieguvums bijis daudz mazāks, nekā gaidīts.
Gada pirmajos septiņos mēnešos Krievijas federālais budžets no naftas un gāzes nodokļiem saņēma 4,6 triljonus rubļu (aptuveni 55,2 miljardus dolāru) — tikai par 127,6 miljardiem rubļu vairāk nekā sākotnēji plānots. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ieņēmumi faktiski samazinājušies: par 20% zemāki nekā pērn tajā pašā periodā un par 35% zemāki nekā 2022. gada rekordlīmenī.
Kāpēc gaidītais ieguvums neīstenojās
Sākotnēji Urālu naftas cena strauji cēlās — no 56,6 dolāriem par barelu februārī līdz pat 112,3 dolāriem aprīlī. Taču situācija tirgū drīz stabilizējās: piegādātāji atrada apejas ceļus caur Hormuza šaurumu, kā arī izmantoja Omānas līci, Sarkano jūru un Suecas kanālu. Ķīna savukārt būtiski samazināja naftas importu, izmantojot savus lielos uzkrājumus, kas mazināja spiedienu tirgū. Līdz jūlijam Urālu cena atgriezās pie 60 dolāriem par barelu.
Stiprāks rublis papildus samazināja ieņēmumus rubļu izteiksmē — budžets balstījās uz kursu 92,2 rubļi par dolāru, bet faktiskais vidējais kurss bija 76,5 rubļi par dolāru, kas nozīmē mazāku rubļu apjomu no katra dolārā gūtā ieņēmuma. Papildu triecienu naftas ieņēmumiem devuši arī Ukrainas droņu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un infrastruktūrai, ko atzinusi arī Krievijas Centrālā banka.
Analītiķi Krievijas naftas un gāzes ieņēmumus gada beigās vērtē piesardzīgi — pēc dažādām prognozēm tie var sasniegt tikai pagājušā gada līmeni vai pat nokrist zem tā, iespējams pat līdz 2020. gada rādītājiem. Tikmēr valsts budžeta deficīts kara izdevumu dēļ jau sasniedzis 6,5 triljonus rubļu — gandrīz divkārt pārsniedzot gada plānu, liekot Krievijas valdībai arvien vairāk paļauties uz nodokļu iekasēšanu no iekšzemes ekonomikas.
