Ukraina ar raķeti trāpa Arktikas gāzes rūpnīcās, kas atrodas 3000 km no frontes

Ukrainas speciālo operāciju spēki paziņojuši, ka trāpījuši divos svarīgos dabasgāzes objektos Krievijas Arktikas reģionā — apmēram 3000 kilometru attālumā no Krievijas un Ukrainas robežas. Viens no objektiem atrodas Novijurengojā, kas tiek uzskatīta par Krievijas neformālo gāzes galvaspilsētu, otrs — Purovskas rajonā. Abi atrodas Jamalas-Ņencu apgabalā, kur, pēc Interfax ziņu aģentūras datiem, tiek iegūti aptuveni 80% no visas Krievijas dabasgāzes. Ukrainas paziņojumā uzsvērts, ka šis reģions līdz šim ticis uzskatīts par pilnībā drošu no karadarbības. Uzņēmums Fire Point, kas ražo tālas darbības ieročus, tostarp spārnoto raķeti "Flamingo", norādīja, ka lidojuma distance pārsniegusi 3300 kilometrus. Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka triecieniem ir ietekme uz Krievijas ekonomiku. Reģiona gubernators uzbrukumu apstiprinājis un solījis novērtēt bojājumus.

Ukrainas spēki vērsušies arī pret Melnās jūras ostu Novorosijskā Krasnodaras apgabalā, trāpot Krievijas kara flotes bāzē, naftas termināļā un karakuģos ar spārnotajām raķetēm.

Incidents Moldovas gaisa telpā

Ukraina un Moldova noliedza ziņas, ka drons gandrīz trāpījis Zelenska lidmašīnai, ceļā uz Oslo. Moldovas valdības pārstāvis paskaidrojis, ka izlidošana no Moldovas aizkavējusies, jo iestādes slēgušas gaisa telpu drona trauksmes dēļ, un lidmašīna saņēmusi atļauju pēc tam, kad droni tika nogāzti. Kopumā aizkavējušies trīs izlidojumi un četri ielidojumi. Moldovas prezidente Maija Sandu nosodījusi dronu iebraukšanu valsts gaisa telpā, kā arī agrāku Krievijas drona uzbrukumu pie robežas ar Ukrainu, kurā gājuši bojā divi cilvēki.

Uzbrukumi Ukrainas pilsētām

Kijevā Krievijas drona uzbrukumā daudzdzīvokļu namam gāja bojā viens cilvēks, ievainoti vismaz četri. Triecieni skāra arī Dņipro, Mikolajivu, Harkivu, Zaporižju un Žitomiru. Sumu pilsētā drona uzbrukumā tirdzniecības centram gāja bojā divi cilvēki, 20 tika ievainoti. Zelenskis paudis, ka starptautiskā sabiedrība uz šiem uzbrukumiem reaģējusi pārāk vāji, un aicinājis uz efektīvām sankcijām pret Krieviju.

Starp uzbrukumu sekām atklājās arī personiska drāma — Kijevas pāris nolēmis apprecēties, lai gan uzbrukums naktī pirms kāzām sagandējis viņu dzīvokli.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorius brīdinājis, ka Krievija turpina uzkrāt bruņojumu turpmākiem konfliktiem, izmantojot tikai daļu no ražotajām raķetēm pret Ukrainu. Lielbritānijā apsūdzība celta vīrietim par iespējamu palīdzību Krievijas izlūkdienestiem sabotāžas plānošanā. Kremlis pauda vēlmi rīkot miera sarunas Abu Dabī un pieprasīja, lai ASV pārtrauc palīdzību Ukrainai.