Ukraina panāk politisku vienošanos ar ASV par Patriot ražošanas licencēm
Ukraina un ASV vienojušās par licencēm PAC-3 Patriot raķešu ražošanai, tuvākajās dienās gaidāmas svarīgas piegādes. Krievijas triecienā Kijivas apgabalā iznīcināta munīcijas noliktava, bet ANO ziņo par visaugstākajiem civiliedzīvotāju upuru rādītājiem kopš 2022. gada.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Ukraina un ASV ir panākušas politisku vienošanos par licencēm PAC-3 Patriot pretraķešu ražošanai. Viņš piebilda, ka tuvākajās dienās ieradīsies svarīgas šo raķešu piegādes. Patriot ir ASV ražota pretgaisa aizsardzības sistēma, kuras PAC-3 raķetes ir vienas no retajām Rietumu ieroču sistēmām, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes, kuras Krievija arvien biežāk izmanto pret Ukrainas pilsētām.
Zelenskis, runājot ar žurnālistiem pēc atgriešanās no NATO samita un tikšanās ar Donaldu Trampu Turcijā, arī norādīja, ka notiek sarunas ar ASV par "drone vienošanos" jeb kopīgu bezpilota lidaparātu ražošanu. Tāpat tiks turpinātas diskusijas ar Ukrainas Eiropas sabiedrotajiem par atsevišķas pretraķešu sistēmas izstrādi. Šim nolūkam tuvākajā laikā paredzēta tikšanās Francijā. "Tā ir paredzēta ballistiskiem mērķiem, līdzīgi Patriot, bet vairāk masveidā ražota un lētāka sistēma," sacīja Zelenskis.
Augsta ranga Ukrainas amatpersona brīdināja, ka valstij var būt nepieciešams gads vai ilgāks laiks, lai uzsāktu Patriot raķešu ražošanu. Kremlis paziņoja, ka licenču darījums atspoguļo to, ko tas dēvē par Vašingtonas "ambivalenci", bet atzinīgi novērtēja Trampa centienus palīdzēt panākt miera vienošanos kara izbeigšanai, kuru Krievija sāka pirms vairāk nekā četriem gadiem.
Zelenskis ceturtdien informēja, ka Krievija šīs nedēļas sākumā uzbrukumā Kijivas apgabalam trāpīja munīcijas noliktavā, un tika sākta kriminālizmeklēšana. 6. jūlijā Kijivas rietumu piepilsētā Višņevē Krievijas trieciens iznīcināja noliktavu, izraisot milzīgus sekundārus sprādzienus. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Višņevē gājuši bojā 10 cilvēki un simtiem māju bojātas. Ukrainas amatpersonas reti atklāj bojājumus militāriem mērķiem pēc Krievijas uzbrukumiem.
ANO augstākā amatpersona ceturtdien Drošības padomē paziņoja, ka Krievijas triecienos jūnijā Ukrainā nogalināti vismaz 265 civiliedzīvotāji un ievainoti 1816 — tas ir augstākais apvienotais upuru skaits kopš pirmajiem mēnešiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī. ANO politisko lietu vadītāja Rozmarija Dikarlo norādīja, ka maijā nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits Ukrainā bija vislielākais kopš 2022. gada aprīļa, bet ANO Cilvēktiesību biroja dati liecina par vēl augstāku skaitu jūnijā un, iespējams, arī jūlijā.
Kopumā ANO ir apstiprinājusi, ka kopš kara sākuma Ukrainā nogalināti vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 bērni, bet 48 428 ievainoti, tostarp 2948 bērni. Krievijas varas iestādes ziņojušas, ka 2026. gada pirmajā pusgadā Krievijas teritorijā nogalināti 250 civiliedzīvotāji un ievainoti 1596, taču ANO nevarēja šos datus apstiprināt, sacīja Dikarlo.
Ukraina ceturtdien sāka kriminālizmeklēšanu pēc tam, kad dienu iepriekš Rietumukrainas pilsētā Ļvivā pūlis aplenca un apgāza armijas iesaukšanas transportlīdzekli. Incidents izraisīja asu nosodījumu no Ukrainas augstākām amatpersonām, tostarp Zelenska, kurš to nosauca par "ļoti sliktu stāstu". Kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā Ukrainā pieaudzis sadursmju skaits starp iedzīvotājiem un iesaukšanas policiju — amatpersonas ziņo par vairāk nekā simts šādiem incidentiem šogad. Nemieri sākās pēc tam, kad virsnieki aizturēja vīrieti, kurš tika turēts aizdomās par militārā dienesta izvairīšanos, un nogādāja viņu uz iesaukšanas centru. Sociālajos tīklos publicētie video rādīja, kā pūlis aplenca un uzbruka transportlīdzeklim Ļvivā trešdien vēlu vakarā, kliedzot "kauns" un filmējot ar tālruņiem. Pēc prokuroru teiktā, policists, kurš ieradās nomierināt pūli, vēlāk tika uzbrukts.
