Ukraina turpina triecienus Krimā; Putins atzīst degvielas krīzi Krievijā
29. jūnijā Ukrainas spēki turpināja uzbrukumus okupētajā Krimā un Krievijas naftas infrastruktūrai. Vladimirs Putins atzina degvielas trūkumu, bet Financial Times raksta, ka kara līdzsvars sliecas par labu Ukrainai.
Jaunākie notikumi 1587. kara dienā
- jūnijā Ukraina turpināja triecienus mērķiem okupētajā Krimā. Sociālajos tīklos ziņots par sprādzieniem Sevastopolē, bet citos Krimas reģionos izskanēja gaisa trauksmes signāli. Vienlaikus Ukrainas bezpilota lidaparātu draudi tika izsludināti Krasnodaras un Rostovas apgabalos Krievijā.
Nedēļas nogalē Ukraina turpināja uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai. Sociālajos tīklos izplatītajos video redzamas garas rindas degvielas uzpildes stacijās, piemēram, Anapā, Krasnodaras novadā.
Putins: Naftas pārstrādes rūpnīcas strādā ar maksimālo jaudu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. jūnija sanāksmē par degvielas nodrošinājumu iekšējā tirgū atzina, ka valsts lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas strādā ar maksimālo jaudu Ukrainas uzbrukumu dēļ. Viņš norādīja, ka jūlijā galveno degvielas veidu ražošana pārsniegs jūnija rādītājus, taču atzina deficītu: "Problēmas gan autobraucējiem, gan biznesam saglabājas. Diemžēl pie stacijām veidojas rindas un ne vienmēr var atrast vajadzīgo marku." Benzīna rezerves ir 1,7 miljoni tonnu – par 4% mazāk nekā pērn šajā laikā.
Pēc Reuters datiem, Krievijā benzīna ražošana sedz tikai aptuveni 80% iekšējā patēriņa. Analītiķi no Energy Intelligence norāda, ka Ukrainas kampaņa pret Krievijas enerģētikas sektoru nodarījusi milzīgus zaudējumus, virzot valsti uz vissmagāko degvielas krīzi tās vēsturē. Pēc izdevuma The Bell aprēķiniem, jūnija vidū vairāk nekā 50 Krievijas reģionos un anektētajās Ukrainas teritorijās bija spēkā pagaidu ierobežojumi degvielas izsniegšanai privātajiem auto.
Putins par "Ankoridžas garu" un sarunām
Intervijā Pavelam Zarubinam Putins skaidroja "Ankoridžas garu" – atsaucoties uz tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Aļaskā pagājušā gada augustā. Viņš teica: "Ankoridžā nebija nekādu vienošanos... bet mēs apspriedām noteiktas iespējas Ukrainas krīzes atrisināšanai. Kompromisi, ko apspriedām, bija tie priekšlikumi, ko ASV puse mums izteica." Putins piebilda, ka Krievija sākotnēji vilcinājās, bet vēlāk Ankoridžā piekrita. Viņš arī paziņoja, ka Maskavā gaida ASV pārstāvjus Stīvu Vitkofu un Džaretu Kušneru, lai turpinātu dialogu, un ka sarunām varētu izmantot Minsku.
FT: Kara līdzsvars mainās par labu Ukrainai
Financial Times ekonomikas apskatnieks Martins Sandbu raksta, ka Ukraina šogad spējusi mainīt notikumu gaitu, iegūstot tehnoloģiskas un militāras priekšrocības. Tajā pašā laikā Krievija saskaras ar pieaugošiem ekonomiskiem ierobežojumiem. Sandbu norāda, ka Krievija mēnesī zaudē 30 000–40 000 karavīru, un Ukrainas inovācijas to būtiski ietekmējušas.
Pēdējos trīs mēnešos Krievija zaudē teritorijas. Ukrainas spēja sist pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ierobežojusi Krievijas eksporta iespējas, bet operācijas pret okupēto Krimas "administrāciju" izraisījušas ārkārtas stāvokli elektrības atslēgumu un degvielas trūkuma dēļ.
Sandbu uzsver, ka Krievijas ekonomiskās iespējas ir izsīkušas. Inflācija ir augstāka nekā oficiālie dati liecina, un valdība jau pārsniegusi budžeta deficīta mērķi visam gadam. Pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsmi nomainījusi lejupslīde. Valsts maksājumi kritušo un ievainoto karavīru ģimenēm ir tik lieli, ka būtiski ietekmē makroekonomiku.
Kīles universitātes ziņojumā secināts, ka Krievija gandrīz iztērējusi savus "glābšanas riņķus" – naftas un gāzes cenu kāpums kara laikā ar Irānu nav palīdzējis tik daudz, kā gaidīts, Ukrainas triecientu dēļ enerģētikas objektiem. Arī Eiropas stingrākā pieeja Krievijas "ēnku flotei" un tirdzniecības sankcijām apgrūtina eksporta ieņēmumu izmantošanu militāro preču importam.
Savukārt Ukraina, neskatoties uz Krievijas uzbrukumiem, spējusi daļēji kompensēt ražošanas kritumu kopš 2022. gada. Šogad ražošana, domājams, turpinās augt. Ukraina joprojām ir pilnībā atkarīga no sabiedroto finansiālās palīdzības, bet pēdējā gada laikā kļuvis skaidrs, ka Eiropa aizpilda ASV atstāto robu. ES apstiprinājusi 90 miljardu eiro aizdevumu, un Eiropas līdzekļi jau nonāk Ukrainas militārajā rūpniecībā.
