Ukraina vasarā veikusi vismaz 131 tāldarbības triecienu pret Krievijas militāro un naftas infrastruktūru

Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs, analizējot atklātus datus, secinājis, ka vasaras laikā Ukraina veikusi vismaz 131 apstiprinātu tāldarbības triecienu pret Krievijas teritorijā esošiem objektiem. Analīzē iekļauti tikai tie triecieni, kurus oficiāli apstiprinājusi Ukrainas vara un aizsardzības spēku vadība, neizmantojot neapstiprinātu informāciju no Krievijas avotiem.

Udaru skaits vasaras mēnešos pastāvīgi audzis — jūnijā fiksēti 23 gadījumi, jūlijā 44, bet augustā jau 64. Ukrainas bruņotie spēki ir palielinājuši savu ieroču darbības rādiusu tiktāl, ka praktiski neviens Krievijas stratēģiskais objekts vairs nav pilnībā aizsargāts tikai ar fizisko attālumu. Viens no vasaras rekordiem bija jūlijā veiktais trieciens pret Omskas naftas pārstrādes rūpnīcu 2500 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Sistemātiski un ģeogrāfiski plaši triecieni

Daudzi objekti tika atkārtoti apstrādāti, lai samazinātu to jaudu. Naftas pārstrādes rūpnīca "Slavņeftj-JANOS" Jaroslavļas apgabalā vasarā piedzīvojusi četrus uzbrukumus, savukārt Afipskas un Iļskas rūpnīcas Krasnodaras novadā, kā arī TANECO rūpnīca Tatarstānā — pa trim reizēm katra. Kopumā triecieni vasarā skāra 33 Krievijas administratīvos reģionus, no kuriem visvairāk cietis Krasnodaras novads (24 apstiprināti triecieni), kā arī Baškortostānas Republika un Rostovas apgabals (astoņi triecieni katrā).

Lai arī gandrīz puse uzbrukumu joprojām notiek taktiskajā tuvumā, aptuveni trešā daļa triecienu veikti 500 līdz 1000 kilometru attālumā, un vairāk nekā piektā daļa — pat vairāk nekā 1000 kilometru dziļumā Krievijas teritorijā.

Galvenie mērķi — degvielas un militārā infrastruktūra

Vasarā par galveno mērķi kļuvusi Krievijas degvielas un energosektora infrastruktūra — naftas pārstrādes rūpnīcas veidoja vairāk nekā trešdaļu no visiem trieciena mērķiem (42 uzbrukumi), bet vēl 13% skāra naftas logistikas objektus. Otra lielākā mērķu grupa bija militārās bāzes, lidlauki un munīcijas noliktavas (38 triecieni), savukārt aptuveni 12% uzbrukumu vērsti pret militāri rūpniecisko un ķīmisko nozari, kā arī logistikas centriem un ostu infrastruktūru.

Centrs secina, ka šādu triecienu kopējais efekts pakāpeniski izsmeļ Krievijas spēju finansēt un turpināt karu, vienlaikus graujot mītu par drošu un nesasniedzamu Krievijas aizmuguri.