Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai – līdz šim lielākais
Ukraina veica līdz šim lielāko bezpilota lidaparātu uzbrukumu Maskavai, trāpot galvenajai naftas pārstrādes rūpnīcai un radot milzīgus dūmu mākoņus virs galvaspilsētas. Uzbrukumā tika izmantoti gandrīz 200 dronu, no kuriem daļa tika palaisti garām Krievijas pretgaisa aizsardzībai, un tas radījis psiholoģisku ietekmi uz iedzīvotājiem.
Uzbrukuma mērķi un postošās sekas
Ceturtdien Ukrainas spēki veica lielāko bezpilota lidaparātu uzbrukumu Maskavai kopš kara sākuma, izmantojot gandrīz 200 dronu. Galvenais trieciens tika vērsts uz nozīmīgo naftas pārstrādes rūpnīcu Kapotņas rajonā, pilsētas dienvidaustrumu daļā. Šī rūpnīca jau iepriekš bija cietusi uzbrukumā nedēļas sākumā. Publiskotajos video redzams, kā degvielas tvertne eksplodē, tās jumts paceļas gaisā, bet liesmas apņem vienu no svarīgākajiem Maskavas enerģētikas objektiem. Šī rūpnīca nodrošina līdz 40% galvaspilsētas benzīna un aptuveni pusi no dīzeļdegvielas. Uzbrukumā bojātas arī vairākas dzīvojamās ēkas, rūpniecības objekts un privātmājas; Krievijas varasiestādes ziņo par 17 ievainotajiem.
Kā Ukraina izdevās izlauzties cauri aizsardzībai
Iepriekšējie dronu uzbrukumi Maskavai lielākoties tika atvairīti, pateicoties blīvajai pretgaisa aizsardzības sistēmai – valsts visblīvākajai. Tomēr šoreiz situācija bija atšķirīga. Uzbrukuma apjoms, šķiet, pārslogojis Krievijas pretgaisa aizsardzību. Izplatītajos video redzami Ukrainas droni, kas gandrīz netraucēti lido pār Maskavu, kas liecina, ka daži spēja pārvarēt daudzslāņaino aizsardzību. Vienā kadrā redzams, kā Krievijas operators ar pārnesamo pretgaisa raķešu sistēmu steidzīgi mēģina notriekt Ukrainas dronu tieši pirms tā trieciena rūpnīcai.
Uzbrukumā izmantots arī jauna veida ierocis – reaktīvie dronu-raķešu hibrīdi, tostarp sistēma "Bars", ko Kijeva publiski izrādīja 2024. gada beigās un 2025. gada sākumā. Šie bezpilota lidaparāti ir ātrāki un grūtāk pārtverami nekā parastie propelleru droni, radot jaunus izaicinājumus Krievijas pretgaisa aizsardzībai. Turklāt Maskavai ir ierobežojumi pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanā – pārtvertās raķetes vai dronu atlūzas var apdraudēt civiliedzīvotājus blīvi apdzīvotā pilsētā.
Psiholoģiskā ietekme un iespējamā Putina atbilde
Mērķējot uz naftas pārstrādes rūpnīcu, Ukraina cenšas nest kara sekas tuvāk pašiem krieviem. Iepriekšējie uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai izraisīja degvielas trūkumu atsevišķos reģionos, jo īpaši okupētajā Krimā. Taču lielāka ietekme, iespējams, ir psiholoģiskā. Pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzi maskavieši skatījās pa logu un redzēja dūmus pār galvaspilsētu. Krievu sociālajos tīklos izplatījās video ar iedzīvotāju reakciju – vienā sieviete raudot saka: "Karš ir šeit. Mani logi trīc. Gaiss ir tumšs un smaržo pēc dūmiem." Pilsētā Balašihā pie Maskavas iedzīvotāji runāja par "melno lietu", kas pārklāja automašīnas, ielas un ēkas ar tumšu eļļainu nogulsni.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš atrodas samitā Kazaņā, vēl publiski nav komentējis uzbrukumu, parasti atstājot sākotnējo reakciju ierēdņiem un valsts medijiem. Tomēr Krievijas radikāļi ātri pieprasīja atriebību, daži pat aicinot izmantot kodolieročus. Visticamākā atbilde, pēc analītiķu domām, būtu jauns plašu raķešu un dronu triecienu vilnis pret Ukrainas pilsētām, kā tas noticis iepriekš pēc lieliem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
