Ukrainas dronu triecieni spiež Krieviju meklēt degvielu no ārvalstīm
Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir izraisījuši degvielas deficītu valstī, liekot Kremlim meklēt benzīna piegādes no Turcijas, Indijas, Kazahstānas un Baltkrievijas. Vairāki reģioni jau ieviesuši degvielas pārdošanas ierobežojumus.
Krievija, kas vēl nesen bija viens no pasaules lielākajiem jēlnaftas ražotājiem, šovasar nonākusi situācijā, kad tai jāmeklē ārvalstu piegādātāji, lai segtu iekšzemes degvielas trūkumu. Iemesls ir Ukrainas tālā rādiusa dronu triecieni, kas mērķē uz naftas pārstrādes rūpnīcām, tādējādi radot degvielas racionēšanu uzpildes stacijās.
Šonedēļ Krievija pirmo reizi iegādājusies 200 000 barelu benzīna no Turcijas — kravu ar sankcionētu tankkuģi "Wendrix" ved no Mersinas ostas uz Primorskas ostu Baltijas jūrā. Tas ir jau piektais apstiprinātais benzīna sūtījums pa jūru šovasar; iepriekšējie sūtījumi caur Ēģipti nāca no Vadinaras naftas pārstrādes rūpnīcas Indijā, kopumā veidojot ap miljonu barelu.
Krievija arī noslēgusi līgumu ar Kondensat naftas pārstrādes rūpnīcu Kazahstānas rietumos, lai tur pārstrādātu Krievijas jēlnaftu — 70% no saražotās degvielas tiktu sūtīti atpakaļ uz Krieviju. Tā kā rūpnīca nav savienota ar Krievijas cauruļvadu tīklu, nafta tur jāpiegādā ar dzelzceļu.
Būtiski pieaugušas arī degvielas piegādes no Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas — jūnijā imports palielinājies 141 reizi salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju.
Lai gan vasaras sākumā Kremļa amatpersonas cerēja, ka krīze mazināsies, augustā situācija atkal saasinājusies. Vismaz sešos Krievijas reģionos atjaunoti vai pastiprināti benzīna tirdzniecības ierobežojumi, bet jauns Ukrainas triecienu vilnis pilnībā apturējis Orskas naftas pārstrādes rūpnīcas darbu. Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks paziņoja, ka situācija mainās katru dienu un ka par to lemj divreiz nedēļā sasauktā federālā štāba sanāksmē.
Augustā Ukraina veikusi 18 uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, sasniedzot iepriekšējā mēneša rekordu. Nozares analītiķi lēš, ka jau pirms triecienu pastiprināšanas Krievijas pārstrādes apjomi bija sarukuši par 28%. Analītiķi norāda, ka triecienu mērķis ir palielināt kara izmaksas Maskavai, mazinot gan eksporta ieņēmumus, gan piespiežot tērēt vairāk resursu iekšējā tirgus stabilizēšanai.
