Ukrainas ekonomikas ministrs: gaisa trauksmes valstij izmaksā 45 miljonus dolāru stundā
Ukrainas ekonomikas ministrs Oleksandrs Kravčenko lēš, ka gaisa trauksmes, kas dažkārt ilgst līdz 10 stundām dienā, valstij izmaksā aptuveni 45 miljonus dolāru stundā, jo uzņēmumi pārtrauc darbu. Lai mazinātu zaudējumus, ieviesta jauna divlīmeņu brīdinājumu sistēma.
Ukrainas ekonomikas un vides ministrs Oleksandrs Kravčenko intervijā izdevumam The Guardian atklājis, ka Krievijas uzbrukumu dēļ izsludinātās gaisa trauksmes valstij izmaksā aptuveni 45 miljonus dolāru stundā. Dažkārt trauksme valstī skan līdz 10 stundām dienā, liekot lielākajai daļai uzņēmumu apturēt darbu, kamēr darbinieki dodas patvertnēs.
Lai mazinātu ekonomiskos zaudējumus, Ukrainas valdība ieviesusi jaunu divlīmeņu brīdinājumu sistēmu. "Sarkanā" trauksme norāda uz raķešu trieciena draudiem un pieprasa iedzīvotājiem doties patvertnē, savukārt "dzeltenā" trauksme signalizē par dronu draudiem, ļaujot uzņēmumiem turpināt darbu. Pēc Kravčenko teiktā, vairāk nekā puse uzņēmumu turpina darboties "dzeltenās" trauksmes laikā, lai gan risks saglabājas — 28. septembra pēcpusdienā šādas trauksmes laikā Krievijas drons trāpīja Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkā Kijevas centrā, nogalinot divus cilvēkus.
Izdevums The Economist ziņojis, ka Kremlis plāno paralizēt Kijevu pirms ziemas, un vairāki augsta ranga Ukrainas ierēdņi apgalvojuši, ka Vladimirs Putins devis rīkojumu triecieniem pa civilajiem objektiem. Augustā un septembrī Krievija patiešām pastiprinājusi uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, ko Kravčenko vērtē kā mēģinājumu sagraut gandrīz visu Ukrainas ekonomiku. Viņaprāt, kopš gada sākuma uzbrukumi rūpnīcām, noliktavām un datu centriem radījuši aptuveni 10 miljardu dolāru zaudējumus.
Šie zaudējumi palielina spiedienu uz valsts budžetu. Prezidents Volodimirs Zelenskis nesen lēsis, ka 2026. gada budžeta deficīts varētu sasniegt aptuveni 27 miljardus dolāru, kas raisījis bažas ES līderos. Kravčenko norādīja, ka izdevumu samazinājumi deficītu samazinājuši līdz 20 miljardiem dolāru, taču nākamgad Kijevai būs nepieciešami 52,6 miljardi dolāru ārējā finansējuma, no kura līdz šim nodrošināta mazāk nekā puse. Ministrs uzsvēra, ka deficīts nav saistāms ar sliktu pārvaldību vai pārmērīgiem izdevumiem, bet gan ar kara izmaksu pieaugumu, un uzsvēra nepieciešamību stiprināt gaisa aizsardzību un paātrināt dronu izstrādi.
Naktī uz 30. septembri Krievija ar droniem un raķetēm uzbruka Kijevai un apkārtnei — galvaspilsētā gāja bojā divi cilvēki, bet Vyšhorodā bojā gāja bērns.
