Ukrainas eksportētāji daļēji pārorientējas uz alternatīviem maršrutiem

Saskaņā ar Ukrainas Starptautisko kravu ekspeditoru asociācijas datiem, pirmās aktivitātes pazīmes parādījušās Donavā, kur pakāpeniski tiek novirzīta daļa kviešu un citu kravu. Tomēr eksportētāji nav gatavi pilnībā kompensēt jūras ceļa zaudējumus, izvēloties gaidīšanas taktiku un cerot uz ostu atjaunošanu, nevis dārgāku sauszemes loģistiku.

Alternatīvie maršruti nespēj pilnībā aizstāt Lielās Odesas ostu jaudu, kas 2024. gadā apkalpoja gandrīz 97,2 miljonus tonnu kravu jeb vidēji 8,1 miljonu tonnu mēnesī. Lielā Odesa ir loģistikas un rūpniecības centrs, kas apvieno trīs lielākās ostas – Odesu, Čornomorsku un Pivdenniju.

Eksports pa dzelzceļu un autoceļiem uz ES ir ierobežots ar robežšķērsošanas punktu un dzelzceļa kapacitāti. Pēc Barva Invest analītiķu datiem, maksimālais ikmēneša sūtījumu apjoms pa šo maršrutu ir aptuveni 900 000 tonnu. Savukārt Donava var apstrādāt 1,3 miljonus tonnu mēnesī, taču tā atrodas riska zonā: to ierobežo iegrimes ierobežojumi (kritušies ūdens līmeņi, Bistres estuārā 5,5 m), neaizsargāti tilti un kuģu trūkums pēc neaktivitātes perioda.

Rumānijas Konstancas osta atkal varētu kļūt par galveno Ukrainas kravu artēriju, taču tai tuvojas sava aktīvā sezona, un Ukrainas kravām būs jākonkurē par liellaivām, noliktavām, dzelzceļa jaudu un apstrādes laiku.

Kopš 23. jūlija ir apturēta ienākošo kuģu satiksme uz Ukrainas Melnās jūras ostām Krievijas uzbrukumu draudu dēļ. Pirms tam vairākas nedēļas ilga gaisa triecieni Ukrainas Melnās jūras ostām. Uzņēmums Maersk pārtraucis pakalpojumus Čornomorskas ostā pastiprinātu Krievijas triecienu dēļ ostas infrastruktūrai.