Ukrainas izlūkdienesti: Krievija plāno mobilizēt 600 000 karavīru 2026. un 2027. gadā
Ukrainas izlūkošana ziņo, ka Krievija gatavojas otrai lielai mobilizācijas vilnei, jo pieaug frontes zaudējumi un krītas brīvprātīgo skaits. Prezidents Zelenskis prognozē, ka lēmums tiks paziņots pēc septembra Domes vēlēšanām.
Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde un Ārējās izlūkošanas dienests ziņo, ka Krievijas vadība esot pieņēmusi lēmumu par jaunu mobilizāciju — 300 000 karavīru šogad un vēl 300 000 nākamgad. Kā galvenos iemeslus Kijeva min smagos frontes zaudējumus, iniciatīvas zudumu karā un strauju kritumu līgumu slēgšanā ar Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Pēc Ukrainas Ģenerālštāba datiem, Krievijas kopējie zaudējumi kopš 2022. gada februāra pilna mēroga iebrukuma pārsniedz 1,4 miljonus nogalināto un ievainoto. Vien 2026. gada pirmajā pusgadā Ukrainas izlūkdienesti lēš, ka Krievija zaudējusi ap 240 000 karavīru, no kuriem 140 000 bijuši nogalināti vai smagi ievainoti, taču tikai 232 000 cilvēku šajā laikā parakstīja līgumus ar bruņotajiem spēkiem. CIP direktors Džons Retklifs jūlijā norādīja, ka vidējais Krievijas jaunpienācējs frontē tiek nogalināts vai ievainots 20 līdz 30 minūšu laikā pēc ierašanās.
Sarūkošs vervēšanas rezerves fonds
Salīdzinājumā ar 2025. gadu parādnieku, ieslodzīto, migrantu un citu brīvprātīgo vervēšanas galveno mērķgrupu skaits vairākos Krievijas reģionos sarucis par 30–40%. Kurganas apgabalā mēneša vervēšanas plāni šogad izpildīti tikai 57–69% apmērā, bet Volgogradas apgabalā potenciālo vervējamo skaits gadā kritis par 40%. Zemākie rādītāji fiksēti Oriolas un Vladimiras apgabalos, kā arī Dagestānas republikā. Neveiksmīga bijusi arī studentu vervēšana.
Iekšējie Krievijas dokumenti, uz kuriem atsaucas Ukrainas izlūkdienesti, jaunās mobilizācijas nepieciešamību skaidro ar augošu sabiedrības neapmierinātību ar karu — atsevišķos reģionos līdz 69% — un tam sekojošu brīvprātīgo vervēšanas kritumu. Krievija jau paplašinājusi vervēšanai atbilstošo personu loku, iekļaujot personas ar nesamazinātu sodāmību pēc 11 papildu Kriminālkodeksa pantiem, tostarp par ieroču, narkotiku vai radioaktīvu vielu kontrabandu, banditismu un nelegālas migrācijas organizēšanu. Apsvērta arī notiesātu sieviešu vervēšana. Jau darbojas elektroniskā pavēstu sistēma, kas personām reģistrā liedz izbraukt no valsts, ņemt kredītus, veikt darījumus ar īpašumu, izmantot autovadītāja apliecību vai reģistrēties kā pašnodarbinātajiem. Līdz jūlija beigām Krievijas darba sludinājumu platformās parādījušās vairāk nekā 2500 ar mobilizāciju saistītas vakances.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis prognozē, ka lēmumu par mobilizāciju paziņos pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām, kas plānotas 18.–20. septembrī, un ka tā primāri skars Krievijas reģionus, nevis lielās pilsētas. Krievija 2022. gada 21. septembrī izsludināja "daļēju" mobilizāciju, taču to izbeidzošs oficiāls dekrēts nekad nav pieņemts, tāpēc iesaukšanas tiesiskais regulējums formāli spēkā jau četrus gadus.
