Ukrainas militārās vadības satricinājums: atlaišanas atklāj dziļāku nesaskaņu par uzvaras stratēģiju
Aizsardzības ministra un virspavēlnieka atcelšana Ukrainā atspoguļo fundamentālu šķelšanos starp reformistisko un tradicionālo pieeju kara vadīšanā, īpaši attiecībā uz bezpilota lidaparātu izmantošanu un mobilizācijas politiku.
Ukrainas militārajā vadībā notikusi negaidīta pārmaiņa, kuras rezultātā atlaisti gan aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs, gan virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis. Fedorova atbalstītāji guvuši virsroku, un Sirski nomainījis ģenerālmajors Mihailo Drapatijs, kurš ir tuvs Fedorova frakcijai. Ukrainas sabiedrība, kas organizēja protestus Fedorova atbalstam, kā arī daudzi analītiķi atzinīgi novērtēja šo iznākumu.
Fedorovs, kurš iepriekš bija digitālās transformācijas ministrs, iestājās par asimetrisku karu, kurā galvenā loma ir bezpilota lidaparātiem – gan tādiem, kas triec ienaidnieka kājniekus, gan tādiem, kas iznīcina Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas. Sirskis, kurš vadīja Ukrainas spēkus kara tumšākajos brīžos, tika kritizēts par pārmērīgu stingrību, mikrovadību un par to, ka viņš turēja aizstāvību pat pilnīgi ielenktās pozīcijās, kā arī pavēlēja uzbrukt neatkarīgi no savu spēku stāvokļa.
Sirskis izveidoja “personīgo sardzi” – triecienpulkus, kas izpildīja pretuzbrukumus un aizpildīja aizsardzības robus. Tie cieta smagus zaudējumus, bet saņēma nesamērīgi daudz resursu. Sabiedrības acīs Sirskis bija atbildīgs arī par piespiedu mobilizācijas sistēmu un tās problēmām. Fedorovs uzskatīja, ka Sirski nepieciešams atcelt, un pēc atteikuma piekrita sadarboties ar viņu.
Atsaucoties uz Meduza avotiem, konflikts atspoguļo divu pieeju sadursmi: reformistisko un humāno, kas nedaudz atrauta no kara realitātes, un padomju stila ģenerāļa pieeju, kas paļaujas tikai uz kājnieku uzbrukumiem. Sabiedrība ir nogurusi no skandāliem par mobilizāciju un armijas pārkāpumiem, un Sirskis kļuva par simbolu tam, ka dzīve kļūs tikai grūtāka.
Rakstā arī analizētas iespējamās kara iznākuma versijas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, šķiet, koncentrējas uz pilnīgu Donbasa okupāciju, nevis visas Ukrainas sakaušanu. Krievijas spēki spiežas uz Kramatorskas-Slovjanskas apgabalu, kas ir gandrīz viss, kas Ukrainas bruņotajiem spēkiem vēl palicis Doņeckas apgabalā. Ja Donbass tiks zaudēts, Ukrainai būs grūti pasniegt to kā uzvaru, un Putins var cerēt uz politisko krīzi Kijivā.
