Ukrainas Pravda komentārs: karš ataino valsti kā “stacionāro bandītu”
Ukrainas Pravda autors Mihails Dubiņanskis, balstoties uz ASV ekonomistu teoriju, apgalvo, ka ilgstošs karš Ukrainas valsti tuvina “stacionārā bandīta” modelim. Viņš secina, ka reālā alternatīva ir Krievijas okupācija.
Ukrainas portāla “Ukrainska Pravda” publicētajā komentārā autors Mihails Dubiņanskis aplūko valsts un iedzīvotāju attiecības Krievijas pilna mēroga kara apstākļos. Ierosme ir incidents 15. oktobrī pie Hološņicas ciema uz Ukrainas un Moldovas robežas: Moldovas policija aizturēja divus Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta darbiniekus motorlaivā. Viņi esot nelikumīgi iebraukuši kaimiņvalsts teritorijā, vajājot 49 gadus vecu vīrieti, kurš mēģināja pāri Dņestrai atstāt Ukrainu. Bēglis apgalvoja, ka robežsargi sita viņu ar airi pa galvu un gribēja noslīcināt; Moldovas slimnīcā viņam diagnosticēts smadzeņu satricinājums.
Teorija par “stacionāro bandītu”
Autors atsaucas uz 1990. gados ASV ekonomistu Mansura Olsona un Mārtina Maksgvaira izstrādāto teoriju. Tās būtība: sākumā iedzīvotājus aplaupa klejojoši laupītāji, vēlāk parādās “stacionārais bandīts”, kas paliek konkrētā teritorijā. Viņam nav izdevīgi atņemt visu, tāpēc haotisku laupīšanu viņš aizstāj ar sistemātisku nodokļu iekasēšanu un uztur kārtību, nepieļaujot citus bandītus. Laika gaitā rodas priekšstats par brīvprātīgu sabiedrisko līgumu.
Dubiņanskis uzskata, ka ilgstošs karš šo attīstību pagriež atpakaļ: valsts biežāk neievēro pati savus noteikumus un izpildītājiem ļauj rīkoties nelikumīgi. Kā krievu piemēru viņš min privāto militāro kompāniju “Vagner”. Viņaprāt, Rietumu partneru daudzmiljardu palīdzība mazina valsts ieinteresētību nodokļu maksātāju labklājībā, un veidojas plaisa starp iedzīvotājiem un tuvu valsts vadībai esošu mazākumu. Kā piemēru viņš min apcietinātā Ihora Kolomoiska teikto: “Eiropa turpinās dot naudu, kad sāksies miers?”
Secinājums
Autors norāda, ka reālā alternatīva pašreizējai valstij ir nevis ideāla sabiedrība, bet Krievijas agresija un okupācija. Viņaprāt, valsts faktiski argumentē, ka ir mazākais no diviem launumiem, un jautājums ir, vai tas motivēs neapmierinātos iedzīvotājus aizstāvēt savu valsti.
