Ukrainietes Valentīnas stāsts: dzīve pēc vīra bojāejas karā
Rīgā uzturas ukrainiete Valentīna Liščuka, kuras vīrs šī gada janvārī miris no kaujaslaukā gūtām traumām. Sieviete stāsta par kopīgi pavadītajiem 23 gadiem un dzīvi bez viņa atbalsta.
Rīgā satiktā ukrainiete Valentīna Liščuka dalās savā stāstā par vīra zaudēšanu karā. Šī gada 4. janvārī viņas vīrs nomira – pēc smagām traumām, kas gūtas kaujaslaukā, un ilgstošas cīņas viņa sirds apstājās. Valentīna tagad viena audzina meitu.
43 gadus vecā Valentīna ar vīru bija kopā 23 gadus. Viņi iepazinās Zvjaheļā (līdz 2022. gadam pazīstamā kā Novohrada-Volinska) Žitomiras apgabalā, kur Valentīna bija ieradusies studēt jurisprudenci. Par juristi viņa gan nekļuva – pati atzīst, ka tuvākas ir radošās industrijas.
Ģimenes dzīve un rūpes
Pēdējos gadus sieviete lielu daļu laika velta meitai, kura slimo ar 1. tipa cukura diabētu. Pēc vīra nāves Valentīnai nācies uzņemties arī ģimenes galvas lomu – tomēr, kā viņa stāsta, atbildība nav pilnīgi sveša, jo vīrs kopš 2014. gada karoja frontē, kamēr viņa rūpējās par bērniem un mājām.
Valentīna atzīst, ka vīra atbalsts un mīlestība bijuši nenovērtējami, un tagad, paliekot viena, situācija ir ļoti smaga. Tomēr viņa turpina atcerēties vīra bieži teiktos vārdus – ka viss būs labi.
Pāris iepazinās, kad vīrs bija jauns leitnants, bet Valentīna – jurisprudences studente. Apsolot mīlēt viens otru, līdz nāve viņus šķirs, tolaik neviens no viņiem nevarēja iedomāties, cik agri un nežēlīgi šis solījums piepildīsies.
