Ultravioletajā gaismā Saule izskatās kā burbuļojoša jūra
Astrofiziķi un astronomijas entuziasti Latvijas Radio stāstīja, ka ultravioletajos staros Saule atklājas ne kā gluds disks, bet kā nemitīgi burbuļojoša un viļņojoša virsma. Optiskajā gaismā redzamie plankumi ir tikai neliela daļa no Saules patiesās, ļoti dinamiskās dabas.
Ikdienā Saule cilvēka acīm un parastajos teleskopos šķiet kā samērā vienmērīga, apaļa gaismas lode ar retiem tumšākiem plankumiem. Tomēr, skatoties uz to ultravioletajā starojumā, atklājas pavisam cita aina — Saules virsma nepārtraukti kustas, veido burbuļus un viļņojas līdzīgi jūras virsmai.
Par to Latvijas Radio raidījumā stāstīja Ventspils Augstskolas rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, kā arī IT speciālisti un astronomijas entuziasti Raitis Misa un Ints Kešāns. Viņi skaidroja, ka Saule nebūt nav vienmērīgs, statisks objekts, kā tas varētu šķist no attāluma vai standarta fotogrāfijās.
Cits skatījums citā gaismas spektrā
Speciālisti norādīja, ka Saules virsmas struktūra un dinamika kļūst redzama tieši tad, kad to novēro ultravioletajā gaismas spektrā, nevis parastajā, cilvēka acij redzamajā optiskajā diapazonā. Šajā spektrā Saule izskatās krāsaināka un daudz aktīvāka — tās virsmā notiek pastāvīgi procesi, kas rada iespaidu par burbuļošanu un viļņošanos.
Raidījuma dalībnieki uzsvēra, ka šī parādība palīdz labāk izprast Saules kā zvaigznes fizisko dabu — tā nav nekustīgs objekts, bet gan pastāvīgi mainīga, enerģētiski aktīva sistēma. Detalizētāku informāciju par konkrētajiem procesiem, kas izraisa šo virsmas kustību, eksperti raidījumā izklāstīja plašāk, skaidrojot arī atšķirības starp dažādos gaismas viļņu garumos redzamo Sauli.
Šāda veida populārzinātniski skaidrojumi Latvijas Radio raidījumos palīdz plašākai auditorijai iepazīties ar astronomijas un astrofizikas jaunumiem, izmantojot vienkāršus salīdzinājumus — piemēram, Saules virsmas viļņošanos ar jūras viļņiem —, lai sarežģītas fizikālas parādības padarītu saprotamākas nespeciālistiem.
