Ungārijas prezidents paraksta konstitūcijas grozījumus, kas izbeidz viņa paša pilnvaras
Ungārijas prezidents Tamāšs Šuļoks parakstījis konstitūcijas grozījumus, kas izbeidz viņa pilnvaras, nosaucot to par kauna un bezprecedenta soli, taču atzīstot, ka atteikšanās būtu nelikumīga.
Tamāšs Šuļoks parakstījis septiņpadsmito grozījumu Ungārijas Pamatlikumā, kas izbeidz viņa kā republikas prezidenta pilnvaras. Facebook publicētā runā valsts vadītājs nosauca konstitūcijas grozījumu, kas piespiež viņu atkāpties, par bezprecedenta un kauna pilnu. Viņš asi kritizēja likumu, nosaucot to par atklātu uzbrukumu tiesiskumam un institūciju neatkarībai, kā arī vēl nebijušu balsstiesību ierobežojumu. Tomēr viņš atzina, ka atteikšanās parakstīt grozījumu būtu nelikumīga, tāpēc viņš to darīja.
Saskaņā ar likumu, esošā prezidenta pilnvaras beidzas nākamajā dienā pēc grozījuma spēkā stāšanās. Līdz jauna valsts vadītāja ievēlēšanai Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja Āgneša Forštofera pildīs prezidenta pienākumus. Pēc tam, līdz jaunās konstitūcijas spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā piecus gadus, parlamentu ievēlēs valsts vadītāju.
Grozījumi ievieš arī 12 gadu (vai trīs termiņu) ierobežojumu parlamenta deputātu pilnvarām, maksimālo vecumu 70 gadi konstitucionālajiem tiesnešiem, iespēju tiesnešiem ierosināt Augstākās tiesas un Nacionālās tieslietu biroja vadītāju atcelšanu, kā arī ļauj izveidot Nacionālo aktīvu atgūšanas un aizsardzības biroju.
Grozījumi atjauno Konstitucionālās tiesas pārskatīšanas pilnvaras, kas tika ierobežotas ar 2013. gada grozījumiem. Tāpat tiek mainīta Kūrijas un OBH prezidentu ievēlēšanas kārtība, samazinot viņu pilnvaru termiņu no deviņiem uz sešiem gadiem. Pamatlikumā arī noteikts, ka, lai aizsargātu valsts īpašumu, darbosies Nacionālais aktīvu atgūšanas un aizsardzības birojs.
Grozījumi atceļ Orbaņa valdības 2023. gadā ieviestās izmaiņas, kas pārdēvēja apgabalus par "vármegye", atjaunojot terminu "megye". No 1. oktobra tiks likvidēta arī Parlamentārā gvarde. Vairākās jomās tiek atcelta prasība regulēt ar kardinālajiem likumiem, tostarp datu aizsardzības, valsts bankas un revīzijas jomā.
Grozījumu 13. jūlijā pieņēma parlaments, par to balsojot 139 deputātiem, 6 pret, bet Fidesz un KDNP frakcijas boikotēja sēdi. Premjerministrs Pēteris Maģars, kurš iesniedza likumprojektu, iepriekš aicināja prezidentu un citas institūcijas atkāpties, apgalvojot, ka tās bijušas Orbaņa valdības marionetes.
