Uz Mēness atrasts jauns milzu krāteris, kas izveidojies pagājušajā gadā
NASA zinātnieki uz Mēness pamanījuši iespaidīgu krāteri, kas radies 2024. gadā asteroīda vai komētas fragmenta trieciena rezultātā. Ap to atklāta arī neparasta temperatūras anomālija.
NASA speciālisti, izpētot Mēness virsmas attēlus, atklājuši nesen izveidojušos krāteri, kura diametrs sasniedz aptuveni 222 metrus, bet dziļums – 43 metrus. Neparasti ir tas, ka bedre radusies tikai 2024. gadā, taču pats trieciens toreiz palicis nepamanīts.
Atklājumu izdarīja zinātnieks Roberts Vāgners, salīdzinot NASA Mēness izpētes zondes "Lunar Reconnaissance Orbiter" jaunākos un vecākos uzņēmumus. Analīze parādīja, ka krāteris izveidojies laika posmā no 2024. gada 11. aprīļa līdz 22. maijam.
Iespējamais asteroīda trieciens
Pēc zinātnieku domām, Mēness virsmā, visticamāk, ietriecies asteroīda vai komētas fragments, kura izmērs varētu būt pielīdzināms trīs līdz sešu stāvu ēkai. Trieciens bijis tik spēcīgs, ka ietekmējis Mēness virsmu vairāk nekā 100 kilometru attālumā no trieciena vietas. Zinātnieki lēš, ka šāda mēroga sadursmes uz Mēness notiek aptuveni reizi gadsimtā vai retāk.
Jaunais krāteris nosaukts Mēness pētnieka Toma Makgetčina vārdā. Ap to novērota arī neparasta parādība – apmēram 6,4 kilometrus plaša teritorija naktīs ir par aptuveni deviņiem grādiem pēc Celsija vēsāka nekā apkārtējā virsma. Tas skaidrojams ar to, ka trieciens uzirdinājis augsnes virskārtu, kas tagad sliktāk notur siltumu.
