Uzbekistāna novākusi rekordlielu kokvilnas ražu, prezidents izvirzījis augstāku mērķi 2027. gadam
Uzbekistāna 2026. gadā novākusi vairāk nekā piecus miljonus tonnu neapstrādātas kokvilnas — vislielāko ražu kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Prezidents Šavkats Mirzijojevs nākamgad vēlas panākt vēl augstāku vidējo ražību.
Vidusāzijas valsts Uzbekistāna paziņojusi, ka 2026. gadā novākusi vairāk nekā piecus miljonus tonnu neapstrādātas kokvilnas. Tā ir lielākā raža kopš valsts neatkarības 1991. gadā, un tā ir aptuveni par ceturtdaļu lielāka nekā pērn. Prezidents Šavkats Mirzijojevs 2027. gadam izvirzījis vēl augstāku ražības mērķi, un tas ir svarīgi valsts lauksaimniecībai, kurā kokvilna joprojām ir nozīmīga kultūra.
Lauksaimniecības ministrs Ibrohims Abdurahmonovs žurnālistiem sacīja, ka 2025. gada raža bija ap četriem miljoniem tonnu. Šogad sasniegtais rezultāts pārsniedzis arī valdības sākotnējo mērķi — 4,5 miljonus tonnu. Valdība pieaugumu skaidro ar jaunām kokvilnas šķirnēm, mainītām sējas metodēm un plašāku novākšanas tehnikas izmantošanu.
Pēc valdības datiem, kokvilnas platības pēdējos gados samazinājušās par 38%, bet vidējā ražība pieaugusi no 2,1 līdz 5,6 tonnām no hektāra. Vairāk nekā 3000 mašīnu 30–35 dienās novāca ap 85% ražas. Džizakas un Sirdarjas apgabalos visa raža novākta ar tehniku.
No izejvielas līdz audumiem
Uzbekistāna paplašina vietējo pārstrādi, lai vairāk kokvilnas pārvērstu dzijā, audumos un apģērbā savā valstī. Ministrs norādīja, ka agrāk pārdota tikai kokvilnas šķiedra, bet tagad veidojas jauni zīmoli un ražotnes. Pasaules Bankas dati liecina, ka kopš 2023. gada valstij pietiek jaudu, lai visu neapstrādāto kokvilnu pārstrādātu dzijā. Tekstilrūpniecībā 2024. gadā strādāja ap 600 000 cilvēku, bet 2018. gadā — 188 000.
Darba reformas
Desmitgadēm kokvilnas laukos piespiedu darbā tika iesaistīti skolotāji, studenti un valsts sektora darbinieki. No 2017. gada valstī sāktas reformas piespiedu darba izskaušanai. 2022. gada martā Starptautiskā Darba organizācija (ILO) paziņoja, ka 2021. gada ražas laikā sistēmiskais piespiedu un bērnu darbs ir izskausts. Kokvilnas ražas novācējiem veiktajās aptaujās 99% norādīja, ka strādājuši labprātīgi. Tajā pašā mēnesī organizācija Cotton Campaign atsauca aicinājumu boikotēt Uzbekistānas kokvilnu, ko bija atbalstījuši 331 starptautisks zīmols un mazumtirgotājs.
Valdība prognozē, ka kokvilnas audzētāju kopējā tīrā peļņa no šīgada ražas būs 13–14 triljoni Uzbekistānas sumu (apmēram viens miljards eiro), taču galīgie skaitļi vēl nav apstiprināti.
Ūdens izaicinājums
Pēc Pasaules Bankas datiem, lauksaimniecība patērē ap 90% valsts ūdens. Mirzijojevs norādīja, ka kokvilnas audzēšanai tagad nepieciešams uz pusi mazāk ūdens nekā 90. gados. Ministrs stāstīja, ka zemnieki pāriet no lauku applūdināšanas uz pilienveida apūdeņošanu, kas ūdens patēriņu varētu samazināt par aptuveni 40%. Kokvilnu arī rotē ar kviešiem, lai uzlabotu augsnes stāvokli.
Mērķis 2027. gadam
Mirzijojevs izvirzījis mērķi vidējo ražību palielināt no 5,6 līdz 6,5–7 tonnām no hektāra. Plānots izmantot ražīgākas šķirnes, lauksaimniecības dronus, mākslīgo intelektu un efektīvākas apūdeņošanas sistēmas. Kā tas ietekmēs zemnieku ienākumus un ūdens patēriņu, vēl nav zināms.
