Francijas parāda apkalpošanas izmaksas pieaug un apdraud finanšu stabilitāti
Francijas valsts parāds ir ap 120% no IKP, un procentu starpība pret Vācijas obligācijām sasniegusi augstāko līmeni kopš eirozonas krīzes. Ekonomisti brīdina, ka procentu maksājumi strauji pieaugs, bet politiskajās debatēs to ietekme gandrīz netiek ņemta vērā.
Francija, kuras valdībai nav parlamenta vairākuma, saskaras ar strauji augošām parāda apkalpošanas izmaksām. Valsts parāds ir aptuveni 120% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas liek investoriem pieprasīt arvien augstāku risku piemaksu. Situācija ir svarīga visai Eiropai, jo Francija ir viena no eirozonas lielākajām ekonomikām.
Starpība pret Vāciju
Francijas 10 gadu obligāciju procenti ir gandrīz par 1,6 procentpunktiem augstāki nekā Vācijas. Šī starpība, ko dēvē par spredu, ir augstākā kopš finanšu krīzes un līdzīga tai, kāda bija 2011. gada beigās eirozonas parādu krīzes laikā. Kopš 2026. gada jūnija spreds ir vairāk nekā divkāršojies. Vācijas parāds ir ap 65% no IKP, un tai ir augstākais iespējamais AAA kredītreitings, bet Francijai atkarībā no aģentūras ir AA, A+ vai Aa3, un vairākas aģentūras tai piešķīrušas negatīvu perspektīvu.
Pēc Mannheimas Leibnica Eiropas ekonomikas pētījumu centra (ZEW) ekonomista Frīdriha Heinemana domām, spreds darbojas kā drudža mērītājs obligāciju tirgiem. Ja tas pieaug pārāk strauji, pasliktinās finansēšanas nosacījumi, bankām rodas grūtības un krīze var saasināties.
Izmaksas nākamajos gados
Francija 2026. gadā procentos par kopējo valsts parādu maksās vairāk nekā 79 miljardus eiro, 2027. gadā vairāk nekā 91 miljardu, bet līdz 2030. gadam summa varētu sasniegt 125–132 miljardus eiro. Šajos aprēķinos iekļautas arī sociālā nodrošinājuma fondu un pašvaldību izmaksas. Tikai centrālās valdības procentu rēķinu Francijas Valsts kases aģentūra lēš 62,6 miljardu eiro apmērā. Valstij jārefinansē lieli obligāciju apjomi, kas izlaisti ļoti zemu procentu laikā, un budžeta deficīts prasa jaunus aizņēmumus. Francija pēdējo reizi budžetu līdzsvaroja 1974. gadā.
Politika un sabiedrība
Valdība, reaģējot uz protestiem valstī, plāno 4 miljardus eiro zemu procentu aizdevumu skolu renovācijai līdz 2030. gadam un vēl miljardu eiro universitātēm līdz 2029. gadam. Galēji labējā Nacionālā apvienība un galēji kreisā «Nepakļāvīgā Francija» kampaņā izmanto dārgus solījumus. Heinemans tos nosauc par ekonomiskām pasakām. Bonnas Universitātes pētnieks Landrī Šarjē norāda, ka saskaņā ar INSEE, Francijas statistikas aģentūru, 56% iedzīvotāju saņem no valsts vairāk, nekā iemaksā nodokļos, tāpēc lielākajai daļai ir interese saglabāt esošo kārtību.
Heinemans arī prognozē, ka Vācijas federālās valdības procentu maksājumi, kas šobrīd ir ap 30 miljardiem eiro, 2030. gadu sākumā pieaugs vairāk nekā trīskārt.
