Uzticēšanās Latvijas tiesām pieaugusi līdz 45%
Pēc SKDS datiem, šogad tiesām uzticas 45% iedzīvotāju, kas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā; neuzticība samazinājusies līdz 40%.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS jūnijā veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tiesām turpina pieaugt. Šogad tiesām uzticas 45% aptaujāto, salīdzinot ar 32% 2021. gadā – pieaugums par 13 procentpunktiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzticēšanās palielinājusies par diviem procentpunktiem (no 43% 2024. gadā).
Vienlaikus to iedzīvotāju īpatsvars, kuri tiesām neuzticas, sarucis no 44% līdz 40%. Aptauja atklāj, ka biežāk tiesām uzticas cilvēki, kuri informāciju par tiesu darbu ieguvuši oficiālajās tīmekļvietnēs, savukārt kritiskāk noskaņoti ir tie, kuru priekšstats balstīts tuvinieku pieredzē.
Augstāka uzticēšanās novērota jauniešu (18–24 gadi) un cilvēku vecumā no 35 līdz 44 gadiem vidū, kā arī respondentiem ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā strādājošajiem un cilvēkiem ar augstiem ienākumiem. Teritoriāli visaugstākā uzticēšanās ir Vidzemē un Zemgalē. Savukārt neuzticēšanos biežāk pauž iedzīvotāji virs 65 gadiem, cilvēki ar pamatizglītību, respondenti bez Latvijas pilsonības, aptaujātie ar vidēji zemiem ienākumiem un Latgales iedzīvotāji.
Aptaujā tika vērtēta arī gatavība izmantot digitālos risinājumus saziņai ar tiesu. E-pastu gatavi lietot 78% respondentu, internetbanku identifikācijai – 77%, bet eID karti vai elektronisko parakstu – 60%. Videokonferences attālinātai dalībai tiesas sēdē būtu gatavi izmantot mazāk nekā puse aptaujāto. 11% norādījuši, ka viņiem nav pieejams neviens no minētajiem tehniskajiem risinājumiem.
Zināšanas par valsts nodrošināto atbalstu cietušajiem joprojām ir ierobežotas. Par juridisko palīdzību zina 53% aptaujāto, par kompensāciju vardarbīgos noziegumos cietušajiem – 40%, bet par atbalsta tālruni 116006 – tikai 28% (68% par to neko nezina). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu informētība nedaudz uzlabojusies, īpaši par kompensācijām (no 33% līdz 40%).
Alternatīvus strīdu risināšanas veidus ārpus tiesas būtu gatavi apsvērt 39% respondentu. Mediāciju par pieņemamu iespēju atzina 31%, bet šķīrējtiesu – 22%. Gada laikā gatavība mediācijai nedaudz palielinājusies (no 29% līdz 31%). Biežāk šādu iespēju pieļauj cilvēki vecumā no 25 līdz 54 gadiem, ar augstāko izglītību un strādājošie.


/nginx/o/2026/07/25/17805438t1h9dfc.jpg)