Uztura speciāliste iesaka zupās pievienot pupiņas smadzeņu, sirds un zarnu veselībai

Uztura speciāliste iesaka zupām pievienot pupiņas, jo šī lētā un viegli pieejamā sastāvdaļa, viņasprāt, atbalsta smadzeņu, sirds un zarnu veselību. Par to raksts izdevums “Real Simple”. Reģistrētā uztura speciāliste Dženifera Parota Heinsa, uztura konsultāciju organizācijas “Mood Matters Dietetics” dibinātāja, pupiņas ieteic ēst lielākajā daļā nedēļas dienu.

Kā pagatavot

Pēc speciālistes domām, pupiņu pievienošanai nav vajadzīgas īpašas kulinārijas prasmes. Vienkāršākais variants ir konservētas pupiņas, kuras pietiek noskalot un iemest katlā. Viena porcija ir aptuveni puse tases, tas ir, 100–120 grami vārītu pupiņu. Ja vēlas krēmīgāku zupu, pupiņas var sablendēt un iemaisīt buljonā, un ēdiens kļūs biezāks un uzturvielām bagātāks.

Kaltētas pupiņas arī der, taču tās jāizvāra pilnībā. Dažas lēnvārīšanas ierīces nesasniedz pietiekami augstu temperatūru. Īpaši piesardzīgiem jābūt ar sarkanajām pupiņām: ja tās nav pietiekami termiski apstrādātas, var parādīties saindēšanās simptomi. Speciāliste iesaka tās vispirms vismaz 10–15 minūtes vārīt uz plīts un tad turpināt, līdz kļūst mīkstas. Mērcēšana pa nakti var mazināt gremošanas traucējumus.

Ietekme uz smadzenēm

Pupiņās ir saliktie ogļhidrāti, kas enerģiju atbrīvo pakāpeniski. Tās satur arī aminoskābes tirozīnu un triptofānu, kuras piedalās dopamīna un serotonīna veidošanā. Šie neirotransmiteri ir svarīgi smadzeņu darbībai un garastāvokļa regulēšanai. Dzelzs, magnijs un B grupas vitamīni atbalsta enerģijas vielmaiņu un nervu sistēmu.

Ietekme uz sirdi

Pupiņās ir daudz šķiedrvielu, kas palīdz regulēt holesterīna līmeni un veicina ZBL jeb “sliktā” holesterīna izvadīšanu. Tās ir augu olbaltumvielu avots un nesatur piesātinātos taukus. B grupas vitamīni piedalās homocisteīna līmeņa regulēšanā; paaugstināts līmenis saistīts ar lielāku sirds un asinsvadu slimību risku. Fitoķīmiskās vielas palīdz regulēt iekaisumu un aizsargāt šūnas.

Ietekme uz zarnām

Nešķīstošās šķiedrvielas veicina regulāru vēdera izeju, bet šķīstošās šķiedrvielas un rezistentā ciete baro labvēlīgās zarnu baktērijas. To pārstrādes laikā rodas īso ķēžu taukskābes, kas var mazināt zarnu iekaisumu, stiprināt gļotādas barjeru un ietekmēt garastāvokli.