Vācija aizliedz Ķīnā ražotus dronus savās militārajās bāzēs
Vācijas bruņotie spēki drošības apsvērumu dēļ aizliedza komerciāli pieejamo Ķīnā ražoto dronu izmantošanu militārajās bāzēs un mācību poligonos. Lēmums atbilst plašākai Rietumvalstu tendencei ierobežot Ķīnas viedās tehnoloģijas militārajos objektos.
Vācija ir aizliegusi komerciāli pieejamo Ķīnā ražoto bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanu savās militārajās bāzēs un mācību poligonos. Lēmuma pamatā ir drošības apsvērumi: Rietumvalstu bruņotie spēki arvien biežāk pauž bažas, ka Ķīnas izcelsmes tehnoloģijas un viedierīces var radīt spiegošanas riskus un tikt izmantotas sensitīvas informācijas pārsūtīšanai uz Pekinu.
Kā droni nonāca vienībās
Vācu izdevums Der Spiegel ziņo, ka šie droni pēdējos gados militārajās vienībās nonāca ar minimālu birokrātisku uzraudzību. Vietējiem komandieriem bija atļauts iegādāties dronus saskaņā ar apstiprināto sistēmu sarakstu, kurā bija arī pasaulē vadošā Ķīnas ražotāja DJI iekārtas. Tā kā par atsevišķu vienību veiktajiem iepirkumiem nebija vienota centrālā reģistra, armijas vadība ieviesa tūlītēju un visaptverošu aizliegumu, lai šos dronus pēc iespējas ātrāk izņemtu no aprites.
Plašāka tendence
Vācijas solis atbilst citu Rietumvalstu aizsardzības iestāžu praksei. Nesen ASV militārie spēki savā Kadenas gaisa spēku bāzē Okinavā aizliedza iebraukt Ķīnas uzņēmuma BYD elektroauto, nodēvējot tos par nepieņemamu risku. Polija līdzīgus ierobežojumus pret Ķīnā ražotiem transportlīdzekļiem militārajos objektos ieviesa jau februārī, jo bažījas, ka borta sensori, kameras un GPS uztvērēji var tikt izmantoti datu vākšanai.
Piesardzību pastiprina Ķīnas 2017. gada nacionālās izlūkošanas likums, kas vietējiem uzņēmumiem uzliek pienākumu sadarboties ar valsts drošības iestādēm. Tādi ražotāji kā BYD apgalvo, ka dati netiek nosūtīti uz Ķīnu un paliek lietotāju kontrolē. Tomēr Eiropas Parlamenta deputāti un drošības dienesti vairākās valstīs turpina aicināt uz stingrāku uzraudzību attiecībā uz savienotajām ierīcēm un ārvalstu piegādātājiem.
