Vācija gatavojas vainot Krieviju Leipcigas dronu uzbrukumā un sola plašas sankcijas

Vācijas kanclers Frīdrihs Merls gatavojas publiski norādīt uz Krieviju kā vainīgo pie mēģinājuma uzbrukt Leipcigas/Halles lidostai ar sprāgstvielām aprīkotu dronu, vienlaikus izziņojot "plašas" sankcijas pret Krievijas struktūrām. Par to POLITICO un WELT AM SONNTAG informējuši trīs ar lietu iepazīstināti amatpersonas, kuras lūgušas anonimitāti. Paziņojums plānots nākamās nedēļas sākumā, sakrītot ar ES ārlietu ministru neformālo sanāksmi Īrijā, taču Merls to varētu izsludināt arī agrāk.

Pēc amatpersonu teiktā, tikai atsevišķu Krievijas diplomātu izraidīšana vai Krievijas nama slēgšana Berlīnē vairs netiek uzskatīta par pietiekamu reakciju — nepieciešami stingrāki soļi, tostarp pastiprinātas sankcijas vai plašāki ieroču piegādes Ukrainai. Nav skaidrs, cik lielā mērā Berlīne plāno atbildību uzlikt konkrētiem Krievijas aktoriem vai pašai Krievijas valdībai. Valdības pārstāvis norādīja, ka oficiāla atbildības noteikšana notiks tikai pēc izmeklēšanas rezultātu izvērtēšanas.

Dronu bija paredzēts vērst pret Ukrainas kravas lidmašīnu Antonov, ko izmanto arī militārā ekipējuma pārvadāšanai. Saskaņā ar Wall Street Journal ziņoto, ASV izlūkdienesti tieši saistījuši dronu ar Krieviju, un pastāv paralēles ar 2024. gada sabotāžas gadījumiem pret Eiropas gaisa kravu pārvadājumiem. Maskava jebkādu iesaisti noliedz.

Politiskais konteksts

Paziņojuma laiks ir jutīgs iekšpolitiski — nākamnedēļ notiks vēlēšanas Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, kur vadībā ir prokrievisks vērtējums pazīstamā partija "Alternatīva Vācijai". Divas amatpersonas šo pavērsienu dēvē par "Zeitenwende 2.0" — atsauci uz bijušā kanclera Olafa Šolca 2022. gada pavērsienu aizsardzības politikā.

Lēmumu ietekmējusi arī ieroču slēptuves atrašana pie Migelzē ezera Berlīnes tuvumā, kur oktobrī atrastas divas pusautomātiskās šautenes un liels daudzums munīcijas. Ģenerālprokuratūra izmeklē lietu kā gatavošanos smagam vardarbības aktam pret valsti.

Pēdējās nedēļās NATO valstīs fiksēti vairāki līdzīgi incidenti — sprāgstvielām aprīkots jūras dronis pie Rumānijas gāzes projekta, gruzdēšanas mēģinājums Slovākijas dronu rūpnīcā, aizdedzināšana pie Igaunijas aizsardzības uzņēmuma, kā arī sprādzieni munīcijas rūpnīcās Itālijā un Bulgārijā.

Paralēli tiek gatavota jauna, plaša ES sankciju pakete, kas paredz izskatīt aptuveni 1600 iekļaušanas pieprasījumus, tostarp 800 personām un 800 uzņēmumiem no Krievijas. Sankcijas plānots pieņemt oktobra vidū. Tiek diskutēts arī par iesaldēto Krievijas valsts aktīvu izmantošanu, lai gan process prasīs pārliecināt Beļģiju, kuras teritorijā glabājas lielākā daļa šo līdzekļu.