Vācijā izstrādāts ātrais tests, kas nosaka kukurūzas grūbu iznākumu
Vācijas pētnieki izveidojuši ātro testu, kas ļauj noteikt pārtikas kukurūzas šķirnes grūbu iznākumu bez graudu malšanas. Eksperti uzskata, ka pārtikas kukurūza var būt interesanta alternatīva lauksaimniekiem, īpaši bioloģiskajā audzēšanā.
Vācijā pētnieki izstrādājuši ātru un lētu testu, ar kuru var noteikt, cik daudz grūbu iegūstams no konkrētas pārtikas kukurūzas šķirnes. Šādu kukurūzu audzē līdzīgi kā graudu kukurūzu, taču to izmanto pārtikā, nevis lopbarībā. Pēc Vācijas Federālā lauksaimniecības un uztura biroja (BLE) datiem, šī kultūra valstī līdz šim spēlē otršķirīgu lomu, un lielāki izejvielas apjomi tiek importēti, kaut gan daudziem reģioniem ir labi audzēšanas apstākļi.
Projekta mērķis un rezultāti
Pārtikas kukurūzu pētīja Bavārijas Lauksaimniecības zemes iestādes (LfL) un Dottenfelderhof saimniecības pētniecības un attīstības nodaļas (FZD) speciālisti trīs gadus ilgā projektā „Speise-MaisQual”. To finansēja Vācijas federālā lauksaimniecības ministrija ar Bioloģiskās lauksaimniecības federālās programmas starpniecību. Līdz šim galvenais šķērslis esot bijis nepietiekamas zināšanas par piemērotākajām šķirnēm.
Projektā tapa audzēšanas prasību profils un ātrais tests grūbu iznākuma noteikšanai, kas ir svarīgs pārtikas kukurūzas kvalitātes rādītājs. Testa pamatā ir mērierīces ar tuvo infrasarkano gaismu un tuvās infrasarkanās spektroskopijas metodi (NIRS). Tā potenciālo grūbu iznākumu pirmo reizi var noteikt visam graudam, to nesamalot. Pēc pētnieku domām, tas paver iespējas šķirņu pārbaudei, selekcijai un kvalitātes nodrošināšanai.
Šķirņu salīdzinājums
Audzēšana principā neatšķiras no lopbarības graudu kukurūzas, taču šķirnes izvēle ir izšķiroša. Svarīga ir mazāka uzņēmība pret sēnīšu slimībām, jo pārtikas kukurūzai pelējuma toksīnu robežvērtības ir stingrākas.
Pētnieki pārbaudīja 90 pārtikas kukurūzas šķirnes: mūsdienu hibrīdus, vēsturiskās vietējās šķirnes un populācijas, kuru sēklu var iegūt no paša ražas. Atklājās skaidrs pretstats starp ražu un sastāvu. Hibrīdi deva augstāko graudu ražu, taču ar zemāku vērtīgo vielu saturu un mazāku grūbu iznākumu. Vietējās šķirnes izcēlās ar augstu olbaltumvielu, neaizvietojamo aminoskābju un minerālvielu saturu un augstu grūbu iznākumu, bet raža bija ievērojami zemāka. Populācijas pēc visiem rādītājiem atradās starp abām grupām.
Eksperti uzskata, ka Vācijā pārtikas kukurūzas audzēšanai ir liels potenciāls, ja tiek veikta mērķtiecīga šķirņu izvēle, selekcija un uzlabota pārstrāde.
