Vācijā karstuma dēļ miruši aptuveni 5120 cilvēku: eksperti skaidro metodi
Saskaņā ar Roberta Koha institūta aplēsēm, Vācijā līdz 28. jūnijam karstuma radīto veselības problēmu dēļ miruši aptuveni 5120 cilvēku, no kuriem lielākā daļa jūnija pēdējā nedēļā. Eksperti norāda, ka šis skaitlis ir statistisks novērtējums, nevis precīzs mirušo skaits.
Karstuma radīto nāves gadījumu statistika
Karstuma dūriens sākas ar galvassāpēm, reiboni un samaņas zudumu. Ķermeņa termoregulācija sabrūk, temperatūra paaugstinās līdz dzīvībai bīstamam līmenim, var iestāties vairāku orgānu mazspēja un nāve. Tomēr ārsti reti fiksē nāves gadījumus, kurus var tieši saistīt ar karstumu. Vācijas Federālais statistikas birojs ziņo, ka laikā no 2004. līdz 2014. gadam vidēji reģistrēts 21 šāds gadījums gadā.
Roberta Koha institūta (RKI) publicētie dati par 5120 ar karstumu saistītiem nāves gadījumiem 2026. gadā līdz 28. jūnijam ir aplēse. Tā pamatota nevis ar tiešiem ierakstiem, bet gan statistisko korelāciju, skaidro Aleksandra Šneidere, Helmholcas Minhenes institūta epidemioloģe. Aplēse radīta, salīdzinot Federālā statistikas biroja nāves gadījumu skaitu ar Vācijas Laika dienesta temperatūras datiem.
Aplēšu metodoloģija
Jūnija pēdējā nedēļā nomira aptuveni 23 600 cilvēku. Nedēļas vidējā temperatūra (dienas un nakts) bija 26 grādi pēc Celsija. RKI pieņem, ka ar karstumu saistīti nāves gadījumi sākas no 20 grādiem. Mirušo skaits bija gandrīz par 30% lielāks nekā iepriekšējo gadu attiecīgajos periodos (ap 18 200). Pētnieki modelēja, cik cilvēku būtu miruši, ja temperatūra nepārsniegtu 20 grādus, un koriģēja citus faktorus. Rezultāts – 5120 karstuma nāves gadījumi, no tiem 4310 tikai jūnija pēdējā nedēļā.
Aleksandra Šneidere uzskata aplēsi par ticamu, norādot, ka iepriekš kritizējusi RKI metodi, jo vidējā temperatūra izlīdzina krasas svārstības un var novest pie novērtējuma par zemu. Šoreiz, viņasprāt, karstums bija nemainīgi augsts.
Aukstuma izraisītā mirstība un klimata pārmaiņas
Līdzīgi kā karstuma, arī aukstuma izraisīti nāves gadījumi ir aplēses, balstītas uz statistisku saistību. Aukstākos mēnešos pieaug elpceļu slimības, un aukstums veicina sirds-asinsvadu slimības, tāpat kā karstums. Eiropā aukstuma izraisītā mirstība joprojām ir daudz augstāka par karstuma radīto, bet situācija lēnām mainās. Pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi liecina, ka neatkarīgi no scenārija kopējais nāves gadījumu skaits pieaug, jo karstuma radītā mirstība ir tik ievērojama, ka to nekompensē aukstuma mirstības samazināšanās.
Karstuma ietekme uz veselību un neatliekamo palīdzību
Šneidere uzsver, ka koncentrēšanās tikai uz karstuma dūrienu kā nāves cēloni ievērojami nenovērtētu karstuma ietekmi. Pētījumi liecina par saistību starp karstumu un sirdslēkmēm, kā arī nakts karstums palielina insulta risku.
Darbinieks neatliekamajā medicīnā Jonass Zonnenštūls no Teltovas (Brandenburga) stāsta, ka tādi stāvokļi kā insults un sirdslēkme kļūst biežāki un var kļūt dzīvībai bīstami ātrāk. Viņš atceras 17 gadus vecu pacientu ar iedzimtu sirds defektu, kura karstuma laikā izsauca neatliekamo palīdzību – viņai bija elpas trūkums, reibonis un apziņas traucējumi. Arī glābēji un slimnīcu darbinieki strādāja fizisko spēku robežās, jo temperatūra ātrās palīdzības mašīnā nenoslīdēja zem 30 grādiem. Daudzas neatliekamās palīdzības nodaļas nav aprīkotas ar gaisa kondicionēšanu, un glābēji strādā smagā aizsargapģērbā.
