Vācijā konservatīvie cieš sakāvi divu federālo zemju vēlēšanās, strauji pieaug atbalsts AfD
Kanclera Frīdriha Merca vadītie kristīgie demokrāti svētdien piedzīvoja smagu neveiksmi Mēklenburgas-Priekšpomerānijas un Berlīnes reģionālajās vēlēšanās, savukārt galēji labējā partija AfD abās federālajās zemēs guva ievērojamu atbalsta pieaugumu.
Vācijas kanclera Frīdriha Merca partija CDU svētdien cietusi smagu sakāvi divu federālo zemju parlamentu vēlēšanās, liecina televīzijas kanālu ARD un ZDF veiktās vēlētāju aptaujas.
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā AfD izvirzās pirmajā vietā
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā aptaujas rāda, ka CDU balansē uz 5% robežas, kas nepieciešama iekļūšanai parlamentā — tas būtu vēl zemāks rezultāts nekā partijas līdzšinējais vēsturiski sliktākais sniegums, 9% Brēmenē 1951. gadā.
Savukārt AfD šajā federālajā zemē iegūtu aptuveni 37-38% balsu, kas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada vēlēšanām. Ar šo rezultātu partija apsteigtu līdzšinējos valdošos sociāldemokrātus (SPD), kuriem prognozēti apmēram 36% balsu. Salīdzinājumam — 2021. gadā SPD guva pārliecinošu uzvaru ar 39,6% balsu, kamēr AfD toreiz saņēma tikai 16,7%. AfD panākumi seko līdzīgai uzvarai pirms divām nedēļām kaimiņos esošajā Saksijā-Anhaltē.
Berlīnē konservatīvie var zaudēt kontroli
Arī Berlīnē CDU gaida grūtības — aptaujas liecina, ka partiju apsteidz kreiso radikāļu apvienība "Die Linke", iegūstot apmēram 25% balsu pret CDU 20%. AfD Berlīnē ierindojas trešajā vietā ar 13,5-16% balsu — tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 9,1%, ko partija ieguva 2023. gadā.
Merca reakcija
Mercs rezultātu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā nosaucis par katastrofu, tomēr paziņojis, ka turpinās iesākto reformu kursu. Viņš uzsvēris, ka valsts ekonomiskās un politiskās grūtības padara reformas vēl steidzamākas, nevis mazāk nepieciešamas, un solījis tās īstenot ar stingrību, neatlaidību un pacietību.
