Vācijā lauksaimnieka mantinieku strīdi bieži beidzas ar saimniecības izsolī
Ja Vācijā mirst lauksaimnieks bez testamenta un mantinieki nespēj vienoties par pārdošanu, zemi var pārdot piespiedu izsolē. Tā nav jāsaskaņo ar lauksaimniecības iestādi, bet ieņēmumi parasti ir mazāki nekā brīvā pārdošanā.
Vācijā, ja lauksaimnieks miris, nesagatavojis testamentu un nav tiešā saimniecības pārmantotāja, darbojas likumiskā mantošanas kārtība un rodas mantinieku kopiena. Par to raksta lauksaimniecības portāls agrarheute. Ja mantinieki nevar vienoties par zemes un sētas brīvu pārdošanu, vienīgais ceļš ir sadalīšanas izsole.
Kāpēc rodas strīdi
Mantinieku kopienā var būt brāļi un māsas, brāļu un māsu bērni un citi radinieki, kas bieži dzīvo dažādās Vācijas vietās. Ja kaut viens no viņiem neatsaucas vai vēlas ko citu, saimniecībai piederošo zemi pārdot nevar. Nepārdotos zemes gabalus un tukšo sētu tad turpina saistīt kopienas atbildība, tostarp juridiskās un finansiālās saistības.
Kā norit izsole
Izsoli var pieprasīt jebkurš mantinieks, un tad jāizsola visi zemes gabali, jo izsole juridiski kalpo mantojuma sadalīšanai. Atšķirībā no parastiem lauksaimniecības zemes darījumiem, šim procesam nav vajadzīga lauksaimniecības iestādes atļauja. Tāpēc zemi var iegūt arī personas, kas nav lauksaimnieki.
Pieteikumu iesniedz apgabaltiesā (Amtsgericht), pievienojot zemesgrāmatu izrakstus par visu mirušā īpašumu. Tiesa liek speciālistam sagatavot tirgus vērtības atzinumu, kurā ņem vērā, piemēram, nomas līgumus. Mantinieki var iebilst četru nedēļu laikā, pēc tam tiesa nosaka vērtību. Ja neviens solījums netiek iesniegts, process tiek apturēts, un to atjauno tikai pēc mantinieka pieteikuma sešu mēnešu laikā. Ja augstākais solījums nesasniedz pusi no vērtības, piedāvājumu noraida.
Izmaksas un ieņēmumi
Izsole rada ievērojamas izmaksas, un ieņēmumi parasti ir ievērojami mazāki nekā brīvā pārdošanā. Tāpēc mantiniekiem iesaka vispirms apsvērt brīvu pārdošanu. Izsolē iegūto summu mantinieki sadala paši; ja vienošanās nav, nauda tiek deponēta.
