Vācija paziņo par Krievijas nama slēgšanu Berlīnē, taču process var būt sarežģīts
Vācijas valdība nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Berlīnes Krievijas namu pēc apsūdzībām par droniem Leipcigas lidostā, taču juridiskie šķēršļi var vilkt lietu garumā. Lēmums izraisījis gan protestus par tā atbalstu, gan iebildumus pret slēgšanu.
Berlīnē lietainā piektdienas vakarā simtiem cilvēku pulcējās, lai protestētu pret Vācijas valdības lēmumu izbeigt nomas līgumu ar Krievijas namu — Maskavas pārziņā esošu kultūras centru. Daļa demonstrantu pieprasīja lēmumu atcelt, savukārt netālu pulcējās gan Krievijas liberālās opozīcijas atbalstītāji, gan aptuveni simts Ukrainas atbalstītāju, kuri prasa centra slēgšanu jau kopš 2022. gada.
Protesti notika pēc tam, kad Vācija paziņoja par nama slēgšanu, oficiāli vainojot Maskavu mēģinājumā veikt dronu uzbrukumu Leipcigas–Halles lidostai augusta sākumā. Atbildē Krievijas valdība paziņoja, ka slēgs Vācijas Gētes institūta kultūras centrus.
Kas ir Krievijas nams
Septiņstāvu, 30 000 kvadrātmetru lielā ēka Berlīnes centrā atvērta 1984. gadā kā Padomju zinātnes un kultūras nams, pēc PSRS sabrukuma kļūstot par Krievijas namu. Pēc organizētāju teiktā, tas ik gadu piesaista aptuveni 200 000 apmeklētāju valodu kursiem, filmu seansiem un kultūras pasākumiem. Namu pārvalda Rossotrudņičestvo — Krievijas valsts aģentūra, ko Eiropas Savienība 2022. gadā sankcionēja, dēvējot par galveno Kremļa ietekmes instrumentu. Minhenes administratīvā tiesa 2025. gada jūnijā nolēma, ka sankcijas attiecas arī uz Krievijas namu, iesaldējot tā bankas kontu.
Juridiski šķēršļi
Vācijas mediji norāda, ka slēgšana nebūs vienkārša — namu regulē 2011.–2012. gada starpvaldību līgums, kas automātiski pagarinās, ja vien netiek lauzts līdz šī gada 6. decembrim. Turklāt ēka joprojām pieder Krievijas Federācijai saskaņā ar 2013. gada vienošanos par zemes lietošanu uz 99 gadiem.
Apsūdzības propagandā un spiegošanā
Krievijas namam un tā grāmatnīcai MnogoKnig izteiktas apsūdzības par kara propagandas izplatīšanu, tostarp Ukrainas kara tematikas suvenīru tirdzniecību. Francija jūlijā apsūdzēja namu izlūkošanas darbību segšanā. Grāmatnīcas avots gan norādīja, ka tā tirgo arī Krievijā aizliegtas grāmatas.
