Vācija samazina degvielas nodokli, jo Tuvo Austrumu konflikti dzenā cenas augšup

Vācijas valdība piektdien izziņoja lēmumu no nākamā mēneša samazināt nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai par 17 centiem litrā. Kanclers Frīdrihs Mercs to raksturoja kā 2,5 miljardu eiro vērtu atbalsta pasākumu, uzsverot, ka cilvēki, kas ikdienā ir atkarīgi no automašīnas, sasnieguši savu finansiālo robežu, un ka šī summa nav maza laikā, kad valsts budžets ir saspringts.

Lēmums panākts sarunās starp federālo valdību un federālo zemju pārstāvjiem, un tas ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, ko Mercs jau solījis saistībā ar degvielas cenu pieaugumu. Cenu kāpumu izraisījusi situācija Tuvajos Austrumos — karš Irānā, kā arī saasinājies konflikts starp Irānas atbalstītajiem Jemenas houtiem un Saūda Arābiju. Pirms divām nedēļām galvenais naftas cenu etalons pirmo reizi kopš jūlija sasniedza 100 dolārus par barelu, kas visā Eiropā izraisīja degvielas cenu kāpumu uzpildes stacijās.

Plānots arī cenu griesti

Merca valdība plāno ieviest arī pagaidu cenu griestus benzīnam un dīzeļdegvielai, ņemot piemēru no Luksemburgas un Beļģijas prakses. Griesti ņemtu vērā naftas tirgus cenu svārstības, transporta un izplatīšanas izmaksas, kā arī tirgotāju peļņas normu. Berlīne plāno šo pasākumu ieviest līdz 2027. gada 1. janvārim.

Diskusija par papildu nodokli naftas kompānijām

Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbeils pieder pie tiem ES valstu pārstāvjiem, kas aicina ieviest ES mēroga papildu nodokli naftas uzņēmumiem, kuri kopš kara sākuma guvuši milzu virspeļņu. Šis jautājums ir augsta prioritāte neformālajā ES finanšu ministru sanāksmē Dublinā piektdien un sestdien. Klingbeils aicinājis Eiropas Komisiju līdz oktobra beigām nākt klajā ar priekšlikumu, norādot, ka vairākas dalībvalstis šādu modeli pieprasa jau ilgstoši un ka sabiedrība redz, kā naftas kompānijas izmanto situāciju, paaugstinot cenas un peļņu.

Tomēr Merca konservatīvie šai idejai iebilst. Vācijas ekonomikas un enerģētikas ministre Katarina Reihe izteikusi viedokli, ka virspeļņas nodoklis būtu pamatots tikai negodīgas cenu paaugstināšanas gadījumā, uzsverot, ka vienpadsmit Vācijā strādājošās naftas pārstrādes rūpnīcas mazina valsts atkarību no ārvalstīm un šo priekšrocību nedrīkst apdraudēt.