Vācija un Spānija strīdas par 'Made in Europe' iniciatīvas robežām
ES dalībvalstis nespēj vienoties, cik plaša jābūt Eiropas preferenču shēmai valsts iepirkumos, kur Vācija atbalsta plašu pieeju, bet Francija un Spānija prasa striktākus nosacījumus. Kompromisu cer panākt novembrī.
Briselē trešdien notikušajā ES rūpniecības ministru sanāksmē atklājās dziļas domstarpības starp lielākajām ekonomikām par to, kuras valstis būtu jāiekļauj tā sauktajā 'Made in Europe' shēmā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas martā izsludinātā Rūpniecības paātrinātāja likuma, kura mērķis ir novirzīt ES valsts iepirkumus zaļajās tehnoloģijās, enerģietilpīgajā rūpniecībā un autobūvē uz Eiropas uzņēmumu labu, lai tie varētu konkurēt ar Ķīnas eksportētājiem.
Pozīcijas dokumenti, ko Politico ieguvis pirms ministru sanāksmes, liecina, ka Vācija kā eksportam orientēta ekonomika iestājas par plašu 'Made with Europe' grupu, kas atbilstu Komisijas sākotnējam priekšlikumam. Šāda pieeja pieļautu piekļuvi valstīm, ar kurām ES ir brīvās tirdzniecības vai valsts iepirkuma līgumi, vai kuras atrodas muitas savienībā ar ES — kopumā līdz pat 80 valstīm. Vācija arī pieprasa iespēju iekļaut citas trešās valstis, kas nodrošinātu ES līdzvērtīgu attieksmi. Neviena cita ES valsts Vācijas nostāju nav parakstījusi.
Francija, savukārt, iestājas par ierobežojošāku pieeju, uzsverot, ka valsts atbalstam jāsaņem tikai produkcija, kas faktiski ražota Eiropā, pat ja daļa pievienotās vērtības nāk no citurienes.
Spānija piedāvājusi trīspakāpju struktūru — ES dalībvalstis veidotu pirmo līmeni ar spēcīgāko priekšrocību, Eiropas Ekonomikas zonas un citas 'uzticamas' partnervalstis otro līmeni, bet trešais līmenis būtu paredzēts valstīm ar brīvās tirdzniecības, muitas savienības vai iepirkuma līgumiem ar ES, ar iespēju pāriet uz augstāku līmeni, padziļinot tirdzniecības attiecības.
Īrija, kas līdz gada beigām vada ES valstu sarunas, plāno oktobra vidū piedāvāt jaunu kompromisa variantu un cer panākt vienošanos novembrī. Arī Eiropas Tautas partijas vācu un spāņu spārni šajā jautājumā ir sašķelti. Eiropas Parlamenta deputātiem grozījumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 7. oktobrim. Likumdošanas process kavējas, tāpēc Komisijas cerības panākt vienošanos vēl šogad izskatās aizvien mazāk reālas. Strīds tiek vērīgi vērots arī Lielbritānijā, kuras jaunā valdība bažījas par iespējamu izslēgšanu no shēmas.
