Vācijai draud ES sankcijas par darba samaksas caurskatāmības direktīvas neieviešanu
Vācija nav laikus ieviesusi ES darba samaksas caurskatāmības direktīvu, kas stājas spēkā šomēnes, un tai draud naudas sods, līdzīgi kā iepriekš par trauksmes celšanas direktīvu.
Vācijai, kas ir lielākā Eiropas Savienības ekonomika, draud soda sankcijas no Briseles par to, ka tā nav laikus pārņēmusi ES darba samaksas caurskatāmības direktīvu. Jaunie noteikumi, kas visā ES stājas spēkā jūnijā, paredz stingrākus pasākumus, lai novērstu dzimumu darba samaksas atšķirības. Vācija bija spiesta direktīvu ieviest līdz 7. jūnijam, taču to nav izdarījusi.
Vācijas valdība 6. maijā apstiprināja likumprojektu, kas groza Vispārējo vienlīdzīgas attieksmes likumu (AGG), lai iekļautu ES prasības. Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka šīs izmaiņas ir nepietiekamas. Direktīva prasa, lai darba devēji nodrošinātu samaksas caurskatāmību jau no pieteikšanās procesa, uzņemtos korektīvas darbības būtisku atšķirību gadījumā un pierādījumu nastu pārnestu no darbinieka uz darba devēju.
Vācijas izglītības ministre Karīna Prīne un tieslietu ministre Štefānija Hūbiga aizstāvēja valdības pieeju, norādot, ka tā cenšas neapgrūtināt uzņēmumus un iestādes. Tomēr kritiķi apgalvo, ka Prīne ir padevusies biznesa lobijam.
Ja Komisija uzsāks pārkāpuma procedūru, Vācija var saņemt brīdinājuma vēstuli, kam sekos argumentēts atzinums un, iespējams, prasība Eiropas Savienības Tiesā. Jau 2025. gadā Vācija tika sodīta ar 34 miljonu eiro naudas sodu par trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas neieviešanu. Eksperti norāda, ka Komisija, visticamāk, vispirms centīsies panākt vienošanos ar Berlīni, pirms vērsties tiesā.
Vācijā dzimumu darba samaksas atšķirība 2025. gadā bija 6%, kas nozīmē, ka sievietes tajā pašā amatā un ar tādu pašu kvalifikāciju nopelna mazāk nekā vīrieši. Direktīvas mērķis ir stiprināt vienlīdzīgas samaksas principu un dot darbiniekiem iespēju pieprasīt informāciju par algām, lai atklātu netaisnīgas atšķirības.
