Vācijas armijā seksuālu uzmākšanos vai vardarbību piedzīvojušas vairāk nekā 60% karavīru sieviešu
Jauns pētījums par Vācijas bruņotajiem spēkiem (Bundeswehr) liecina, ka vairāk nekā 60% karavīru sieviešu dienestā saskārušās ar seksuālu uzmākšanos vai vardarbību. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss solījis "nulles toleranci".
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss apsolījis "nulles tolerances" pieeju seksuālai vardarbībai bruņotajos spēkos (Bundeswehr), kad šonedēļ publiskots pirmais šāda veida vispārīgais pētījums par Vācijas armiju. To veica Militārās vēstures un sociālo zinātņu centrs Potsdamā. Rezultāti parādās brīdī, kad armija cenšas piesaistīt jaunus karavīrus, reaģējot uz globālajiem draudiem.
Pētījums rāda, ka vairāk nekā 60% karavīru sieviešu dienesta laikā piedzīvojušas kādu seksuālas uzmākšanās vai vardarbības formu: no seksuāla rakstura piezīmēm un pazemojošiem rituāliem līdz seksuālai vardarbībai. Gandrīz 40% no aptuveni 4000 aptaujā atbildējušajām sievietēm minējušas pieklājības normām neatbilstošus komentārus un seksualizētas piezīmes. 15% norādījušas, ka pret viņu gribu uzņemti telefona foto, dažkārt pārveidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību, izmantoti viņu uzmākšanās nolūkos. Nedaudz vairāk nekā 8% bijuši fiziski uzbrukumi, bet 2% kļuvušas par seksuālas vardarbības upuriem.
Aptuveni 19% vīriešu karavīru piedzīvojuši līdzīgu seksuālu pārkāpumu, un nesamērīgi lielā mērā tas skāris nebinārus un gejus karavīrus.
Ministra komentārs
Pistoriuss rādītājus nosauca par nepieņemamiem, jo īpaši armijai, kas vēlas būtiski palielināt personālsastāvu. Militārā vadība līdz 2035. gadam vēlas sasniegt 260 000 profesionālo karavīru un 200 000 rezervistu, cerot izvairīties no obligātā dienesta ieviešanas. Viņš atzīmēja, ka vienībās, kur sieviešu īpatsvars ir lielāks, tās cieš retāk, un tas esot arguments par labu sieviešu piesaistei dienestam.
Ministrs stāstīja, ka daži kolēģi ieteikuši pētījumu atmest, baidoties par armijas reputāciju, taču tas būtu "acu aizvēršana", kas ilgtermiņā kaitētu vairāk. Pētījumu plānots atkārtot katru gadu.
Ziņošana un turpmākie soļi
Pistoriuss pauda bažas par lielo vilcināšanos ziņot par incidentiem: aptuveni trešdaļa respondentu teikusi, ka nepaziņo vai nepaziņotu, jo neuzticas priekšniecības rīcībai. Pirms rezultātu publiskošanas ministrs šomēnes izveidojis diennakts uzticības tālruni HELP militārpersonām. Turpmāk sūdzību iesniedzējiem jāsaņem vairāk informācijas par lietas virzību, jo cietušie stāstījuši, ka bieži tikuši atstāti nezināmā, bet no tiem gaidīts, ka dienēs tālāk.
Ministrija norādīja, ka no 45 000 aktīvajiem vai bijušajiem karavīriem, kuriem aptauja tika nosūtīta, atbildējuši 18%, taču analīze liecina, ka rezultāti ir reprezentatīvi.
