Vācijas lidostās daļai krievu pēc pasu kontroles piedāvā sarunu ar specdienestu darbiniekiem
Vismaz kopš 2026. gada septembra Vācijas lidostās specdienestu darbinieki pēc pasu kontroles aicina dažus Krievijas pilsoņus uz sarunām par situāciju Krievijā un attieksmi pret karu. Zināmi vismaz 15 šādi gadījumi, mērķis nav skaidrs.
Vācijas lidostās vismaz kopš 2026. gada septembra specdienestu darbinieki pēc pasu kontroles uzrunā atsevišķus Krievijas pilsoņus un piedāvā atbildēt uz jautājumiem. Par šādiem gadījumiem ziņo neatkarīgais medijs Meduza; zināmi aptuveni 15 gadījumi, bet sarunu mērķis un apmērs nav skaidrs.
Kā notiek sarunas
Berlīnē dzīvojošā studente Alina (vārds mainīts) 9. septembrī lidoja no Tbilisi caur Stambulu. Pēc pasu kontroles viņu aizveda uz telpu, kur divi civilās drēbēs ģērbti vīrieši un tulks lūdza telefonu ievietot skaņu slāpējošā somiņā. Aptuveni 20–30 minūtes viņai jautāja, ko viņa dara Vācijā, ar ko nodarbojas vecāki un draugi, kad pēdējoreiz bijusi Krievijā, ko domā par pašreizējo situāciju un vai ir saistīta ar Krievijas izlūkdienestiem vai armiju. Pēc sarunas viņai pateica paldies. Mērķis viņai palika neskaidrs.
Žurnāls Holod novembra sākumā aprakstīja citu sievieti, kurai pēc pasu kontroles Berlīnē stundu jautāja, kā viņa vērtē situāciju Krievijā, vai mobilizācija skārusi viņas ģimeni un vai viņa pamanījusi cenu kāpumu. Sīnologs Aleksejs Čigadajevs, Meduza līdzstrādnieks, 11. septembrī tika uzrunāts Frankfurtes lidostā. Viņš piekrita, jo līdz vilcienam bija divas stundas. Jautājumi bija ļoti vispārīgi: par ģimeni, attieksmi pret karu Ukrainā un Putinu.
Dažas sievietes sarunu noraidīja. Viena, uzzinot, ka saruna ir brīvprātīga, atteicās, un viss aizņēma ap trim minūtēm.
Iespējamais fons
Augusta sākumā Leipcigas lidostā pie Ukrainas An-124 kravas lidmašīnas ar munīciju atrada dronu ar sprāgstvielām, bet desmit dienas vēlāk – vēl vienu dronu ar sprāgstvielu pēdām. Septembrī Vācija vainoja Krieviju mēģinātā sabotāžā un slēdza Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un Krievijas namu Berlīnē. Ārlietu ministrs Johans Vadefūls tad paziņoja par papildu ieceļošanas pārbaudēm krieviem, neprecizējot, kādas.
Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs, iekšzemes izlūkdienests, apstiprināja, ka daļu sarunu veic pats, un norādīja uz augsto apdraudējuma līmeni. Ārējās izlūkošanas dienests BND komentāru nesniedza. Politiķis Andrejs Pivovarovs apgalvo, ka vienai sievietei BND beigās piedāvājis parakstīt sadarbības līgumu; viņa atteikusies un vēlāk esot atteikts iebraukt Šengenas zonā. Cilvēktiesību juriste Anastasija Burakova uzskata, ka riski sarunu dalībniekiem ir nelieli.

