Vācijas rūpniecība mēnesī zaudē aptuveni 15 000 darbvietu
Vācijas Rūpniecības federālās apvienības (BDI) izpilddirektore Tanja Gēnere norāda, ka valsts rūpniecība ik mēnesi zaudē ap 15 000 darbvietu, raksturojot situāciju kā kritisku.
Federālās Vācijas rūpniecības apvienības (BDI) izpilddirektore Tanja Gēnere intervijā aģentūrai dPA norādījusi, ka Vācijas rūpniecība katru mēnesi zaudē aptuveni 15 000 darbvietu. Viņa situāciju vērtē kā kritisku, tomēr pauž pārliecību, ka valstī iespējams apturēt tā dēvēto 'lēno deindustrializāciju'.
Pēc Gēneres domām, mākslīgā intelekta tehnoloģiju dēļ rūpniecība šobrīd atrodas uz jaunas industriālās revolūcijas sliekšņa. 'Pirmkārt, mums ir visas iespējas rūpnieciskās ražošanas jomā,' viņa skaidroja. 'Tur tiek radīti dati, izstrādāti procesi un gūta pieredze to izmantošanā. Lielajiem tehnoloģiju koncerniem tā nav, un tāpēc viņi vēlas iegūt piekļuvi šai sfērai.'
Tomēr izšķirošais faktors esot regulējums, kas ļautu piesaistīt investīcijas šīs pārveides procesā. 'Vācijas konkurētspēja ir samazinājusies,' atzina Gēnere. Eksperte arī uzsvēra sarežģītos starptautiskos apstākļus. Konkurence ir pastiprinājusies ASV muitas politikas un Ķīnas iejaukšanās brīvajā tirgus konkurencē ar valsts subsīdiju palīdzību atsevišķās nozarēs. 'Tas viss notiek laikā, kad mums vajadzētu doties uz fitnesa klubu, lai zaudētu pēdējos gados uzkrātos kilogramus,' viņa ironizēja, norādot, ka šo faktoru kombinācija rada spiedienu uz Vāciju kā ražošanas vietu.
BDI pārstāv aptuveni 100 000 uzņēmumu – lielu, vidēju un mazu –, kuros kopumā nodarbināti vairāk nekā 8 miljoni cilvēku.
