Vācu vēsturnieks: Ukrainas sakāve varētu apdraudēt arī Baltijas valstis

Vācu vēsturnieks un politologs Tomass Veihe 2026. gada oktobrī pauž viedokli, ka Eiropas politiķiem un ekspertiem, kuri Ukrainas sakāvē redz eksistenciālu apdraudējumu kontinentam, par šo scenāriju būtu jārunā daudz skaidrāk. Pēc viņa domām, ja Ukraina nespētu noturēties pret Krieviju, Eiropu varētu sagaidīt jauni hibrīduzbrukumi (apzināti nemilitāri destabilizācijas līdzekļi), dezinformācijas kampaņas, bēgļu pieplūdums un iespējams pat uzbrukums Baltijas valstīm.

Kāpēc par sliktāko runā maz

Veihe norāda, ka lēmumu pieņēmēji reti skaļi runā par vissliktākajiem scenārijiem. Viņaprāt, iemesls var būt vēlme nesāpināt Krieviju, nesēt bailes vai arī paša pārliecība, ka nākotne nevar kļūt bīstamāka. Viņš atsaucas uz mākslīgā intelekta nozares pionieri Mustafu Suleimanu un tā dēvēto “pesimisma izvairīšanās slazdu”, kurā iekrīt ilgstoši pie varas esoši cilvēki. Tāpat viņš min vēsturnieka Nīla Fērgusona secinājumu, ka drošībā dzīvojošiem cilvēkiem ir grūti noticēt reālām briesmām.

Kāds ir pozitīvais scenārijs

Vienlaikus vēsturnieks jautā, kā Eiropa plāno pabeigt karu un uz ko balstās pārliecība, ka Krievija pēc tam atkāpsies. Viņaprāt, konkrētas atbildes tiek piedāvātas reti, un Ukrainas atbalstītāji ir neizdevīgākā pozīcijā, jo baidās, ka jebkurš kompromisa formulējums tiks uztverts kā Ukrainas nodošana. Ekspertu vidū tiek apspriesti vairāki modeļi: “Korejas scenārijs” ar faktisku teritorijas sadalīšanu, Ukrainas pārvēršana par “tērauda ezi”, uzņemšana NATO vai Eiropas Savienības drošības spēju pastiprināšana.

Veihe uzskata, ka Ukrainas atbalsta pretinieki savu piedāvājumu formulē skaidrāk, tāpēc daļai sabiedrības viņu pozīcija šķiet “reālistiskāka”. Lai Eiropā pienāktu “Dragi moments” – atsauce uz Mario Dragi solījumu glābt eiro, kad viņš vadīja Eiropas Centrālo banku –, gribētāju koalīcijas līderiem vienā balsī jāpasaka, ko viņi ir gatavi darīt jau tagad.

Baltijas valstis un NATO

ES valstis jau apspriež reakciju uz plaša mēroga Krievijas hibrīduzbrukumu, kurā varētu iet bojā cilvēki. NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone norādījis, ka alianse vēlas reaģēt samērīgi, taču tiešs uzbrukums dalībvalstij iedarbinātu Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Latvija, Lietuva un Igaunija ir NATO dalībvalstis, tāpēc uzbrukums jebkurai no tām būtu uzbrukums visai aliansei.