«Vagner» algotņi pēc Prigožina nāves turpina darbību Āfrikā jaunā izskatā
Lai gan Krievijas algotņu grupējums «Vagner» pēc līdera Jevgeņija Prigožina nāves pazuda no medijiem, tā paliekas turpina darboties vairākās Āfrikas valstīs. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē grupējuma pārtapšanu un Krievijas lomu tajā.
Krievijas algotņu grupējums «Vagner», kas pēc tā bijušā līdera Jevgeņija Prigožina nāves šķietami pazuda no sabiedrības redzesloka, patiesībā nav izbeidzis savu darbību. Grupējuma struktūras un cilvēki joprojām aktīvi darbojas vairākās Āfrikas valstīs, tikai jau mainītā veidolā.
Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» pievērsies jautājumam, kur tieši «Vagner» paliekas šobrīd ir koncentrējušas savu darbību kontinentā un kāda loma tajā ir Krievijas valstij. Raidījumā tiek skaidrots, kā pēc Prigožina nāves mainījusies grupējuma formālā piederība un pārvaldība, kā arī kāpēc Maskava saglabā interesi par šo algotņu klātbūtni Āfrikā.
Draudi Rietumu interesēm
Analīzē tiek secināts, ka «Vagner» mantiniece turpina apdraudēt rietumvalstu intereses reģionā. Grupējuma klātbūtne Āfrikas valstīs tiek saistīta ar Krievijas ģeopolitisko ietekmi, kas pēdējos gados strauji pieaugusi vairākās kontinenta valstīs, kur vietējie režīmi izmanto algotņu pakalpojumus pretī izejvielu pieejai vai militārai palīdzībai.
Lai gan Prigožina nāve tika uzskatīta par simbolisku pavērsiena punktu, kas varētu novest pie grupējuma sabrukuma, patiesībā tā struktūras izrādījušās noturīgas. Tas liecina, ka «Vagner» modelis — algotņu izmantošana Krievijas interesēm attālos reģionos, formāli neuzņemoties tiešu valsts atbildību — turpina funkcionēt arī bez tā sākotnējā dibinātāja.
