Vai Krievija sāks jaunu mobilizācijas kārtu?

Saskaņā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, Krievijas varasiestādes šoruden plāno "paplašināt mobilizāciju", atsaucoties uz izlūkdienestu informāciju. Viņš norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavojas piesaistīt papildu karavīrus karam pret Ukrainu, slēpjot savus nodomus aiz dažādiem vārdiem un signāliem. Zelenskis uzsvēra, ka sabiedrotajiem kopā ar Ukrainu jāizdara pietiekams spiediens uz Krieviju, lai tiktu īstenota miera ideja, nevis tālāka mobilizācija. Viņš arī norādīja, ka Krievijas armija zaudē vairāk karavīru, nekā spēj savervēt.

2022. gada rudenī Putins izdeva dekrētu par "daļēju mobilizāciju", un Krievijas prezidenta administrācija 2023. gadā apstiprināja, ka tas joprojām ir spēkā. Jūnija beigās neatkarīgais Krievijas emigrācijas medijs Verstka un Latvijā bāzētais portāls Vazhnye Istorii publicēja pētījumu, kurā teikts, ka Krievijas vadība slepus apspriež mobilizāciju vervēšanas grūtību dēļ. Piemēram, Maskava aprīlī uz fronti nosūtījusi 1708 cilvēkus, bet maijā 1378 — aptuveni par 1000 mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Arī jūnijā pieteikumu skaits bijis zems. Vazhnye Istorii ziņo, ka līgumkaravīru vervēšana pērnā gada pēdējā ceturksnī samazinājusies vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un 2026. gada sākumā kritusies vēl vairāk. Militārpersonas stāstījušas, ka šogad nosūtītie karavīri esot "nespējīgi kaujai", un daudzi bēgot no frontes līnijas. Viens iesaucamais norādījis, ka vienības esot nokomplektētas tikai par 30–40%.

ASV Kara studiju institūts (ISW) jūlija beigās ziņoja, ka Kremlis sagatavo augsni jaunai mobilizācijai. Tikmēr Verstka vēsta, ka pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Armēnijā strauji pieaudzis, ko izraisījusi krievu interese, līdzīgi kā 2022. gadā. Īres cenas Erevānā pēdējos mēnešos pieaugušas par aptuveni 30%, un krievi plāno pamest valsti pirms Valsts domes vēlēšanām, kas paredzētas no 18. līdz 20. septembrim.

Krievijas amatpersonas noraida šos apgalvojumus. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt Zelenska teikto, norādot, ka "nav viņa darbs runāt par mūsu plāniem". Federācijas padomes loceklis Andrejs Klišas sacīja, ka mobilizācija neesot nepieciešama un netiekot apspriesta. Dmitrijs Medvedevs, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, nosauca baumas par "vēlēšanu propagandu" un apgalvoja, ka 2026. gada pirmajā pusē armijā iestājušies ap 200 000 cilvēku.

Militārais eksperts Jans Matvejevs DW norādīja, ka Krievijas amatpersonu sniegtajiem datiem nevar akli uzticēties, jo tie tiek pielāgoti viņu mērķiem. Tomēr neatkarīgo pētnieku dati liecina, ka skaitļi ir tuvu patiesībai — iespējams, 170 000 līdz 180 000 jauno karavīru pusgadā. Viņš uzskata, ka pašreizējā vervēšana nav pietiekama, lai Krievija uzvarētu, un pat mobilizācija to nemainītu. Pat dubultojot armijas lielumu, Krievija nespētu sakaut Ukrainu, bet, spriežot pēc Putina un amatpersonu izteikumiem, tieši tas ir mērķis. Matvejevs prognozē, ka bez jaunas mobilizācijas Krievijas armijas spēks samazināsies, un zaudējumi turpinās augt.