Vai mākslīgais intelekts spēj uzrakstīt nākamo dižromānu? Eksperti skeptiski
Lingvisti un rakstnieki apspriež, vai AI var radīt literatūru, kas līdzvērtīga cilvēka radītajai, un kādas ir atšķirības starp mašīnas un cilvēka valodu.
Grūtības atšķirt cilvēka un AI rakstītu tekstu
Lancasteras universitātes tiesu lingvistikas profesore Klēra Hardakere norāda, ka cilvēki tikai aptuveni 60% gadījumu spēj pareizi identificēt, vai tekstu radījis mākslīgais intelekts. Viņas izveidotajā tiešsaistes testā "Bot or Not" lietotājiem jāatpazīst viltus atsauksmes. Lai gan daudzi uzskata, ka AI rakstīšanu var viegli pamanīt, bieži izmantotās pazīmes, piemēram, klišeju lietojums, domuzīmes un "trīs likums", ir raksturīgas arī cilvēku valodai – tās sastopamas jau pie Čārlza Dikensa.
Literatūras pasaulē pieaug aizdomas par AI izmantošanu
Aizdomas par AI izmantošanu ir skārušas vairākus autorus. Debijas šausmu romāns "Shy Girl" tika atsaukts no apgāda Hachette pēc baumām, ka autors izmantojis AI, ko viņš noliedz. Savukārt Stīvena Rozenbauma grāmatā "The Future of Truth" tika atklāti izdomāti citāti, ko autors atzina. Arī mediji, tostarp The Guardian, arvien biežāk saņem sūdzības par iespējami AI ģenerētu saturu.
Valodas modeļu īpatnības un ietekme uz cilvēkiem
Pētnieki atklājuši, ka AI pārmērīgi lieto vārdus, piemēram, "delve", "showcase", "boast", "underscore", "garner", "align", "surpass" un "intricate". Interesanti, ka "delve" popularitāte varētu būt saistīta ar cilvēku vērtētājiem, kuri šo vārdu uzskatīja par kvalitātes rādītāju. Turklāt AI tiecas lietot vairāk īpašības vārdu pirms lietvārdiem, bet mazāk vietniekvārdu. Dažādiem modeļiem ir savi "dialekti" – Gemini bieži saka "here's a breakdown", Deepsek – "Certainly!". AI arī izlīdzina valodu uz angloamerikāņu standartu, ko sauc par "kulturālo spocīšanu".
Pētījumi liecina, ka AI valoda sāk ietekmēt arī cilvēku sarunvalodu – pēc ChatGPT izlaišanas vārdu "delve" un "boast" lietojums neoficiālās sarunās pieauga. Tomēr pēc sociālajos medijos pievērstās uzmanības "delve" biežums zinātniskajās publikācijās samazinājās.
Rakstnieku viedokļi par AI literatūru
Romānists Gerijs Šteingarts, kurš pasniedz radošo rakstīšanu Kolumbijas universitātē, stāsta, ka viņa studenti asi reaģēja, kad vēlējās izmantot AI daļā sava darba. Viņš uzskata, ka lasītājs un rakstnieks noslēdz netiešu vienošanos par cilvēka radītu darbu – ar AI tas zūd. Notingemas universitātes profesors Pīters Stokvels piebilst, ka AI labi darbojas zemākajos valodas līmeņos, bet augstākajos – stāsta struktūrā un emocijās – tam ir ievērojami trūkumi. Lieliski romāni joprojām prasa cilvēcisko pieredzi un sociālo mijiedarbību, ko mašīnas nespēj atdarināt.
