Valdība atbalsta imigrācijas ierobežošanas pasākumu kopumu

Ministru kabinets 22. septembrī izskatīja iekšlietu ministra Jāņa Dombravas virzīto ziņojumu par imigrācijas ierobežošanu, kas balstīts uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas iepriekš izstrādātajiem priekšlikumiem.

Situācija ar ārvalstniekiem

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 1. jūlijā Latvijā ar derīgām uzturēšanās atļaujām bija reģistrēti vairāk nekā 106 tūkstoši trešo valstu pilsoņu. Lielākā daļa termiņuzturēšanās atļauju turētāju ir no Ukrainas, savukārt pastāvīgo uzturēšanās atļauju vidū dominē Krievijas pilsoņi. Valsts kontroles pārstāvis sēdē atgādināja, ka līdz 2040. gadam darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits varētu sarukt gandrīz par 10%, tāpēc pilnībā atteikties no darbaspēka piesaistes no trešajām valstīm patlaban nebūtu pamatoti.

Ko paredz jaunie pasākumi

Valsts robežsardze kopā ar policiju turpinās regulārus reidus, lai atklātu personas, kas uzturas valstī bez tiesiska statusa. Lidostai un starptautiskajiem pārvadātājiem noteiktas papildu pārbaudes, salīdzinot biļetes ar dokumentiem, lai novērstu to izmantošanu uz citas personas vārda.

Plānots slēgt programmas, kas ļauj iegūt uzturēšanās tiesības par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vai vērtspapīros, tā vietā izstrādājot jaunus nosacījumus, kas prioritizētu investīcijas ar reālu ekonomisko pienesumu – darbvietām, nodokļiem un inovācijām.

Augstskolām noteikts pienākums ieviest stingrākus uzņemšanas kritērijus ārvalstu studentiem, obligātu 70% apmeklējumu un iespēju anulēt akreditāciju par pārkāpumiem. Ārvalstu studentu skaits augstskolā nedrīkstēs pārsniegt pusi no kopējā studējošo skaita.

Paredzēta arī darba laika uzskaites sistēma trešo valstu darbiniekiem, ierobežojumi negodprātīgiem starpniekiem un prasību pārbaude ārvalstu autovadītājiem. Platformu uzņēmumiem, piemēram, "Wolt" un "Bolt", būs jāsniedz iestādēm regulāra informācija par nodarbināto ārzemnieku faktisko darba laiku.