Valdība rosina izstrādāt ilgtermiņa atbalsta plānu Ukrainas iedzīvotājiem

Otrdien valdībā apstiprināts Ministru kabineta vēstules projekts, kas uzdod Kultūras ministrijai (KM) sagatavot un iesniegt pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā 2027. gadam un turpmākajiem gadiem. Šis lēmums ir atbilde uz Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2025. gada 23. septembra vēstuli, kurā pausts aicinājums izstrādāt efektīvu un koordinētu pieeju Ukrainas iedzīvotāju ilgtermiņa iekļaušanai.

KM atbildes vēstulē uzsvērts, ka ministrija jau apzinājusi starptautisko un nevalstisko organizāciju veiktos pētījumus par Ukrainas iedzīvotāju situāciju, kā arī veikusi sarunas ar Iekšlietu ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) par esošo koordinācijas modeļu stiprajām un vājajām pusēm. Tāpat norādīts, ka no 2025. gada 1. jūnija KM ir uzņēmusies Ukrainas iedzīvotāju iekļaušanās koordināciju sadarbībā ar SIF. Plānots organizēt starpresoru sanāksmi, lai vienotos par pieredzes izvērtējumu un datu kopām, ko izmantos ikgadējā plāna sagatavošanā.

Saeimas komisija savā vēstulē atzina, ka Latvija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī spēja nodrošināt ātru atbalstu – izmitināšanu, pabalstus, izglītību un valodas apmācību –, izmantojot ES Pagaidu aizsardzības direktīvu un Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumu. Tomēr komisijas ieskatā pagaidu pasākumi nav piemēroti ilgtermiņa integrācijas mērķiem, jo daļa ukraiņu plāno palikt Latvijā pastāvīgi. Tāpēc komisija aicināja valdību līdz 2026. gada februārim izstrādāt informatīvo ziņojumu par stratēģiju ilgtermiņa integrācijai, iesaistot visas atbildīgās institūcijas, pašvaldības, NVO un Ukrainas diasporu.

Viens no aktuālajiem jautājumiem ir precīzas informācijas trūkums par Ukrainas iedzīvotāju skaitu valstī. Komisija lūdza valdību skaidrot, kādus datus ministrijas izmanto finansējuma aprēķiniem atbalsta plāna sagatavošanā.