Valmieras novada audžuģimene: kā aitkopji Mitāni dāvā mājas svešiem bērniem

Valmieras novadā, saimniecībā ar nosaukumu “Jēru klubs”, dzīvo Ilze un Valters Mitāni, kuru ikdienu veido rūpes par vairāk nekā 60 aitu mātēm un lauku tūrisma saimniecību. Taču līdzās šim darbam ģimene jau vairākus gadus pilda vēl vienu lomu – tā ir audžuģimene bērniem, kam nav iespējas augt pie saviem bioloģiskajiem vecākiem.

Saimniecība radusies pirms piecpadsmit gadiem, kad pāris pārcēlās uz Valtera vecāku īpašumu un pirmās aitas apmetināja bijušajā kolhoza klubā – no šejienes arī saimniecības nosaukums.

Doma, kas dzimusi jau pirms kāzām

Ieceri kādreiz uzņemties atbildību arī par citu bērnu Ilze un Valters pārrunājuši vēl pirms laulībām. Ideja sākotnēji bijusi saistīta ar adopciju, taču pēc bāriņtiesas aicinājuma steidzami uzņemt bērnu ģimene kļuva par audžuģimeni. Šobrīd līdzās četriem pašu bērniem – diviem pieaugušiem, pusaudzim un mazai meitiņai – mājās aug arī divi audžubērni, brālis un māsa piecu un septiņu gadu vecumā.

Audžuvecāks, nevis mamma vai tētis

Mitāni uzsver – audžuvecāka loma atšķiras no adopcijas ar to, ka bērnam jāpaliek saikne ar savu bioloģisko vecāku, un jāpieņem, ka bērns ģimenē ir uz laiku, pat ja šis laiks var ievilkties gadiem.

Praktiskie izaicinājumi un atbalsts

Pāris atzīst, ka vietas vai resursu trūkums bieži vien ir tikai šķērslis prātā – nepieciešamības gadījumā risinājumi, piemēram, papildu gulta, atrodami ātri, un pašu bērni jaunos ģimenes locekļus parasti uzņem ar prieku. Sadarbībā ar skolām Ilze izvēlējusies pieeju bez vainas apziņas, koncentrējoties uz problēmu risināšanu. Ģimene atzīmē, ka atbalsts audžuģimenēm pēdējos gados ir būtiski uzlabojies – gan ar SOS bērnu ciematu centra “Airi” palīdzību Valmierā, gan lielāku finansiālo atbalstu no valsts.

Ilze un Valters aicina nebaidīties no nezināmā tos, kas apsver kļūt par audžuvecākiem, uzsverot, ka grūtības laika gaitā mazinās un gandarījums par palīdzēto bērnu atsver ieguldīto darbu.