Valsts prezidents izsludina Imigrācijas likumu ar iespēju saņemt uzturēšanās atļauju pret investīcijām
Pēc Saeimas 20. augusta ārkārtas sēdē atkārtoti pieņemtā likuma prezidents to izsludinājis — ārvalstniekiem saglabāta iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām valsts izveidotā fondā. "Progresīvie" septembrī plāno virzīt priekšlikumu programmu apturēt pilnībā.
Valsts prezidents ir izsludinājis Imigrācijas likumu tādā redakcijā, kādu Saeima atkārtoti apstiprināja 20. augusta ārkārtas sēdē otrajā caurlūkošanā. Deputāti saglabāja parlamenta komisijas piedāvāto variantu, kas ļauj ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem.
Nosacījumi investoriem
Likums paredz, ka TUA uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt, ja ārzemnieks noslēdzis līgumu un veicis vismaz 150 000 eiro investīciju uz vismaz pieciem gadiem valsts izveidota alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā, kā arī samaksājis 10 000 eiro valsts budžetā. Lai atļauja saglabātu spēku, fonda pārvaldniekam periodiski jāapliecina, ka investīciju līgums nav lauzts un investīciju atlikums nekrīt zem 150 000 eiro.
Noraidītie priekšlikumi
Otrreizējai izskatīšanai deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, taču Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka izskatāmi tikai tie, kas tieši saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem — 11 priekšlikumi tika atzīti par neskatāmiem. Starp tiem bija Ministru prezidenta Andra Kulberga ierosinājums saglabāt TUA iespēju arī par ieguldījumiem alternatīvajos fondos, ko Juridiskais birojs vērtēja kā jaunu regulējumu, nevis atbildi uz prezidenta iebildumiem.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums atjaunot TUA par investīcijām nekustamajā īpašumā gan tika pielaists izskatīšanai, taču to jau iepriekš bija noraidījusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Deputātu vairākums nebalsoja par iespēju piešķirt atļauju par vismaz 300 000 eiro ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vai 100 000 eiro ieguldījumiem daudzdzīvokļu māju būvniecībā Latgalē un Alūksnes novadā. Pret šo ideju iepriekš iestājās Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Progresīvie", minot drošības, ģeopolitiskos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, kā arī negatīvo pieredzi ar tā dēvētajām "zelta vīzām".
"Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pēc balsojuma paziņoja, ka septembrī viņa partija atkal virzīs priekšlikumu pilnībā apturēt "zelta vīzu" programmu, uzskatot, ka tā kaitē Latvijas jauniešiem un ģimenēm.
Atgādinām, ka jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai, pamatojot to ar nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt investīciju regulējuma atbilstību valsts drošības interesēm un finanšu līdzekļu izcelsmes kontrolei.
