Vecāki dalās, cik mēnesī tērē bērnu pulciņiem: no nulles līdz simtiem eiro
Sociālajā platformā “Threads” latviešu vecāki dalījušies pieredzē par bērnu pulciņu izmaksām — no bezmaksas skolas nodarbībām līdz vairāk nekā 200 eiro mēnesī par hokeju. Pētījumi liecina, ka ārpusskolas aktivitātes sekmē bērnu attīstību.

Sociālo tīklu platformā “Threads” kāda lietotāja uzdeva jautājumu, cik naudas ģimenes ik mēnesi iztērē par bērnu interešu izglītības pulciņiem. Atbildes parāda lielu izmaksu atšķirību: dažiem vecākiem šīs nodarbības nemaksā neko, citiem — simtiem eiro. Publikācija par to parādījās 17. novembrī, un tā aktualizē jautājumu par ārpusskolas nodarbību pieejamību ģimenēm ar bērniem.
Cik tērē vecāki
Alīna raksta, ka meitas diviem privātajiem pulciņiem iet ap 150 eiro, bērnudārzā vēl 45 eiro, bet dēlam dārziņā 25 eiro. Papildus ir izdevumi pasākumiem un tērpiem. Viņa piebilst, ka ļoti noder ģimenes pabalsts 100 eiro apmērā.
Marsela savukārt maksā 0 eiro, jo izmanto skolas pulciņus: animāciju, dambreti, datoriku, ansambli, papīrlietu izgatavošanu un gleznošanu. Randa stāsta, ka agrāk tērējusi ap 200 eiro mēnesī privātajos pulciņos, bet šogad, izvēloties pašvaldības nodarbības, divu bērnu pulciņi kopā izmaksā 10 eiro.
Ilzes ģimenē bērni trenējas hokejā: meitas nodarbības pašvaldības komandā maksā 105 eiro mēnesī, dēla privātajā komandā — 240 eiro. Jāpiemaksā arī par komercturnīriem un ekipējumu. Amanda norāda, ka par viena bērna pulciņiem mēnesī tērē 180 eiro. Laura min futbolu par 75 eiro mēnesī, turnīrus Latvijā par 25–50 eiro, braucienus uz turnīriem Igaunijā un Somijā vairākos simtos eiro, kā arī basketbolu un dambreti par 27 eiro.
Ko rāda pētījumi
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2024. gada ziņojumā, kurā analizētas 10 un 15 gadu vecu skolēnu sociālās un emocionālās prasmes, secināts, ka bērniem, kuri apmeklē ārpusskolas aktivitātes, šo prasmju rādītāji vidēji ir augstāki. Tas attiecas uz radošumu, zinātkāri, neatlaidību, atbildību, empātiju un sadarbības spējām.
Zinātniskajā žurnālā “Journal of Youth and Adolescence” 2. novembrī publicētajā pētījumā apkopoti 117 iepriekšēji pētījumi ar datiem par 332 930 bērniem un jauniešiem. Dalība organizētās ārpusskolas aktivitātēs saistīta ar augstākām atzīmēm, labākiem standartizēto pārbaudījumu rezultātiem un augstāku izglītības līmeni ilgtermiņā. Statistiski nozīmīga saistība ar skolas apmeklējumu netika konstatēta.
Avota teksts norāda, ka tas nenozīmē, ka bērns jāiesaista pēc iespējas vairākās nodarbībās. Svarīgāk ir izvēlēties aktivitāti, kas atbilst bērna interesēm, jo pārāk piepildīts grafiks atstāj maz laika atpūtai, rotaļām un ģimenei.
/nginx/o/2026/11/17/18039792t1h5972.jpg)

