Vēja parki Kuldīgas pusē: kā savienot enerģētiku ar ainavas saglabāšanu
Kuldīgas novada pārstāvji norāda, ka daļa no gandrīz 15 vēja parku iecerēm vairs nav dzīvas, bet aktīvās rada ainavas un kultūrtelpas bažas. Viņi aicina valstī ieviest enerģētikas telpisko plānošanu un virzīt parkus uz degradētām teritorijām.
Raidierakstā „Kurzemnieks” par vēja enerģijas attīstību runāja ainavu arhitekts Guntis Kalniņš un Kuldīgas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājas vietnieks plānošanā Kaspars Rasa. Abi piekrīt, ka atjaunīgā enerģija ir vajadzīga, taču uzsver, ka augstās turbīnas būtiski maina ainavu un var ietekmēt kultūrvēsturisko mantojumu.
Aktīvās ieceres
Kuldīgas novadā ietekmes uz vidi novērtējums pieteikts gandrīz 15 iecerēm, taču daļā no tām ilgstoši nekas nenotiek, un reāli tās vairs nav dzīvas. Aktīvas ir tikai dažas. Vistālāk tikusi vēja parka „Eko Ziemeļi” būvniecība Ēdolē un Padurē, un ap to ir visasākā publiskā diskusija. Ministru kabinets ietekmes uz vidi novērtējumu akceptēja, bet biedrība „Mēs Ēdolei” to pārsūdzēja. Lokālplānojumam pirmā redakcija ir gatava, publiskā apspriešana beigusies, un pašvaldība konsultējas ar ministriju par tālāko rīcību.
Citas aktīvas ieceres ir parks „Kurzeme”, kas lielākoties atrodas Saldus novadā, parks „Vārme” ar stacijām arī Kabilē un parks „Gudenieki”, kura vides novērtējums top Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadā.
Kultūrtelpa un ainava
Kalniņš norāda, ka 270 metrus augstu turbīnu vizuālā ietekme būtu jūtama 30 kilometru attālumā. Kopiena vēlas sargāt suitu kultūrtelpu un tādas ainavas daļas kā Gudenieku baznīca. Gudenieku parkā plānotas līdz 45 turbīnām, bet kumulatīvā ietekme, ņemot vērā citas tuvumā iecerētās stacijas, netiek vērtēta.
Telpiskās plānošanas trūkums
Rasa uzskata, ka valstī joprojām nav enerģētikas telpiskās plānošanas, un process ir kļuvis par principu „kurš pirmais, tas uzvar”. Viņaprāt, labāk būtu valsts līmenī noteikt piemērotas teritorijas un par tām rīkot konkursu. Kā piemērotākās vietas abi min degradētas teritorijas, purvus un izstrādātas platības.
Latvijas ainavu atlants norāda ainaviskās vietas, taču nav normatīvs dokuments. Pašvaldība var izmantot Vecpilsētas likumu un UNESCO aizsargāto suitu kultūrtelpu. Kalniņš atzīmē, ka spēkā esošie noteikumi vērtē ietekmi uz vidi, bet sociālo aspektu neiekļauj.
