Vēlēšanu aktivitātes kritums: ko rāda 15. Saeimas vēlēšanu dati
15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 51,79% balsstiesīgo, taču domnīca “Providus” norāda, ka Latvijā dzīvojošo līdzdalība bijusi ap 57,7%, līdzīgi kā 2018. gadā. Kritumu lielā mērā skaidro zemā diasporas aktivitāte, kara radītās mobilizācijas izzušana un vājāka līdzdalība novecojošos novados.
Latvijas 15. Saeimas vēlēšanās, kas notika šogad, nobalsoja 806 641 no 1 557 615 balsstiesīgajiem jeb 51,79%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tā ir zemākā līdzdalība Saeimas vēlēšanu vēsturē. Analītiķi gan uzsver, ka zemo rādītāju nevar skaidrot tikai ar sabiedrības apātiju, un aicina veikt padziļinātus pētījumus.
Salīdzinājums ar iepriekšējām vēlēšanām
Ne-balsotāju skaits ir aptuveni 751 tūkstotis, kas pārsniedz Rīgas (588 911) un Daugavpils (77 486) iedzīvotāju skaitu kopā. 2022. gadā balsoja 59,4% balsstiesīgo, 2018. gadā – 54,6%. Salīdzinot ar 14. Saeimas vēlēšanām, balsotāju bija par 109 727 mazāk.
Trīs procesi aiz kopējā rādītāja
Domnīca “Providus” saskata vismaz trīs cēloņus: ļoti zemu diasporas līdzdalību, 2022. gadā novērotās kara izraisītās mobilizācijas noplakšanu un dziļāku līdzdalības kritumu daļā novecojošo un iedzīvotāju skaita ziņā sarūkošo teritoriju.
Ja izslēdz ārvalstīs reģistrētos vēlētājus, Latvijā dzīvojošo līdzdalība bija aptuveni 57,7%, bet 2018. gadā – 57,5%. Savukārt ārvalstīs reģistrēto balsstiesīgo skaits kopš 2018. gada pieaudzis no aptuveni 135 000 līdz 199 452, bet nobalsojušo skaits sarucis no 31 946 līdz 23 196. Līdzdalība diasporā kritusies no 23,7% līdz 11,6%.
Latvijas Universitātes pētnieki kā iemeslus min saiknes zaudēšanu ar Latviju, zemu uzticēšanos politiķiem un vilšanos piedāvātajās partijās. Providus direktore Sanda Liepiņa piebilst, ka daļai ārvalstīs dzīvojošo varētu būt beidzies derīgs Latvijas personu apliecinošs dokuments.
Pašvaldību dati neapstiprina, ka kritumu galvenokārt izraisījusi krievvalodīgo vēlētāju demobilizācija. Toties jo vecāks iedzīvotāju sastāvs pašvaldībā, jo zemāka līdzdalība.
Ieteikumi
“Providus” iesaka atsevišķi uzrādīt Latvijā un ārvalstīs reģistrēto vēlētāju aktivitāti, regulāri analizēt rādītājus pašvaldībās, izvērtēt diasporas balsošanas kārtību un apsvērt demokrātijas auditu Valsts kontroles vadībā; iepriekšējais veikts 2014. gadā. Politologs Andis Kudors uzskata, ka partijām pašām jāatjauno vēlētāju uzticība, skaidrāk definējot ideoloģisko pozīciju. Latvijā nav noteikts minimālais vēlētāju aktivitātes slieksnis, tāpēc zema līdzdalība pati par sevi vēlēšanu rezultātu neatceļ.
