Vērtspapīru tirgi pasaulē pieaug, naftas cenas turpina kristies
Pirmdien pasaules akciju biržās vērojams pieaugums, ko veicina samazinātas bažas par inflāciju, savukārt naftas cenas strauji krīt uz cerību fona par iespējamu sarunu risinājumu Irānas karam.
Pirmdien visi galvenie Volstrītas indeksi noslēdza dienu ar pieaugumu, un tehnoloģiju indekss "Nasdaq Composite" uzrādīja visstraujāko izaugsmi, kāpjot par 2,3% un sasniedzot jaunu rekordlīmeni. Iepriekšējā nedēļā akciju tirgus bija zem spiediena, jo ASV Federālā rezervju sistēma paaugstināja procentlikmes, cenšoties bremzēt inflāciju, ko daļēji uzkurināja energoresursu cenu kāpums saistībā ar Irānas karu.
Tagad investoru noskaņojumu uzlabo naftas cenu kritums, ko izraisījušas augošās cerības uz iespējamu diplomātisku risinājumu Irānas konfliktā. "Wealth Club" galvenā investīciju stratēģe Suzanna Strītere norādīja, ka bažas par inflāciju ir mazinājušās. Naftas cenas kritās par aptuveni 4% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps signalizēja par gatavību tikties ar Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu, kurš šonedēļ piedalīsies ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.
Biržu rādītāji
ASV "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,7% līdz 52 048,83 punktiem, "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,5% līdz 7764,70 punktiem. Arī Eiropas biržas uzrādīja pieaugumu — Londonas FTSE 100 pieauga par 0,8%, Parīzes CAC 40 par 0,9%, bet Frankfurtes DAX 30 par 1,1%. Investori lielā mērā ignorēja Vācijas kanclera Frīdriha Merca partijas neveiksmi divu federālo zemju vēlēšanās.
Naftas un gāzes cenas
WTI jēlnaftas cena Ņujorkā samazinājās par 4,5% līdz 95,78 dolāriem par barelu, bet "Brent" nafta Londonā saruka par 3,4% līdz 100,34 dolāriem par barelu. Arī dabasgāzes cena Nīderlandes TTF biržā kritās par 7,9% līdz 73,25 eiro par megavatstundu. Valūtu tirgū eiro nedaudz pavājinājās pret ASV dolāru un britu mārciņu, savukārt dolārs nostiprinājās pret Japānas jenu.
